Austrumtimora

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Austrumtimoras Demokrātiskā Republika
Repúblika Demokrátika Timór Lorosa'e
República Democrática de Timor-Leste
Austrumtimoras karogs Austrumtimoras ģerbonis
Karogs Ģerbonis
DevīzeUnidade, Acção, Progresso
HimnaPátria
Location of Democratic Republic of Timor-Leste
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Dili
410) 8°34′S 125°34′E
Valsts valodas tetunu, portugāļu (indonēziešu, angļu - darba valodas)
Valdība Parlamentāra republika
 -  Prezidents Žozē Ramušs-Orta
 -  Premjerministrs Šanana Gušmau
Neatkarība no Portugāles 
 -  Deklarēta 1975.g. 28.novembris 
 -  Atzīta 2002.g. 20.maijs 
Platība
 -  Kopā 15 410 km² (167)
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2009. g. 1 131 612 (157)
 -  Blīvums 64/km² (132)
IKP (PPP) 2008. gada aprēķins
 -  Kopā 2,713 mld. 
 -  Uz iedzīvotāju 2400 
Džini koef. (2002) 38 
HDI (2007) 0,514 (vidējs) (150)
Valūta ASV dolārs (USD)
Laika josla (UTC+9)
Interneta domēns .tl
ISO 3166-1 kods 626 / TLS / TL
Tālsarunu kods +670

Austrumtimoras Demokrātiskā Republika ir salu valsts Dienvidaustrumāzijā. Austrumtimora neatkarību pasludināja 2002. gadā. Tā bija pirmā valsts, kas pasludināja neatkarību 21. gadsimtā. Vienīgā sauszemes robeža atdala Austrumtimoru no Indonēzijai piederošās salas rietumdaļas, kura pieder Nusa Tenggara Timur provincei, tāpat kā Aloras sala ziemeļrietumos. Ziemeļos atrodas Vetaras sala un uz Ziemeļaustrumiem citas Indonēzijas Maluku provinces salas. Austrālija atrodas Dienvidos, Timoras jūras otrā krastā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Portugāļu tirgotāji ieradās salā 16. gadsimta sākumā, bet gadsimta vidū to kolonizēja. Konflikti ar holandiešiem noveda pie 1859. gada līguma, ar kuru Portugāle atteicās no salas Rietumu daļas. Otrā Pasaules kara laikā no 1942. līdz 1945. gadam Austrumtimoru bija okupējis Japānas impērijas karaspēks. Pēc Japānas sakāves karā, Portugāle atjaunoja savu koloniālo varu. 1975. gada 28. novembrī Austrumtimora pasludināja neatkarību no Portugāles, bet tikai 9 dienas vēlāk to okupēja un 1976. gada jūlijā kā Timor Timur provinci anektēja Indonēzija. Turpmākās divas desmitgades risinājās neveiksmīga cīņa par neatkarību, kuras rezultātā tika nogalināti 100'000 līdz 250'000 cilvēku. 1999. gada 30. augustā ANO uzraudzībā notika plebiscīts, kurā nospiedošs vairākums Austrumtimoras iedzīvotāju nobalsoja par neatkarību no Indonēzijas. Laikā no referenduma līdz ANO miera uzturētāju ienākšanai vietējie pret neatkarību vērstie militāristi, kurus organizēja un atbalstīja Indonēzija, sarīkoja plaša mēroga "izdedzinātās zemes" taktiku. Tā rezultātā 1400 cilvēku tika nogalināti, ap 300'000 bija spiesti doties bēgļu gaitās uz Rietumtimoru, infrastruktūra tika smagi izpostīta. Tika nopostītas gan dzīvojamās mājas, gan skolas, apūdeņošanas sistēmas un gandrīz 100% elektrības tīklu. 1999. gada 20. septembrī ieradās Austrālijas vadītie starptautiskie miera uzturēšanas spēki (INTERFET) un izbeidza vardarbību. 2002. gada 20. maijā Timora-L'este tika starptautiski atzīta kā neatkarīga valsts.

Pēdējā laika nemieri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2006. gada aprīlī iekšpolitiskais saspīlējums apdraudēja jaunās nācijas drošību, kad militārs apvērsums noveda pie vardarbības un gandrīz pilnīga likumīgās kārtības sabrukuma Dili. Atsaucoties uz Austrumtimoras valdības lūgumu maija beigās Austrumtimorā ieradās Austrālijas vadītie Starptautiskie stabilizācijas spēki (ISF). Augustā ANO Drošības padome izveidoja Timoras-L'estes ANO integrēto misiju (UNMIT), kura iekļāva vairāk kā 1600 cilvēku lielu autorizētu policijas personālu. ISF un UNMIT atjaunoja stabilitāti, ļaujot Austrumtimoras valdībai sarīkot 2007 gada aprīlī un jūnijā prezidenta un parlamenta vēlēšanas salīdzinoši mierīgā gaisotnē. 2008. gada februārī nemiernieku grupa sarīkoja neveiksmīgu uzbrukumu prezidentam un premjerministram. Nemiernieku vadonis šajā uzbrukumā tika nogalināts un lielākā daļa dumpinieku padevās valdības spēkiem 2008. gada aprīlī.

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]