Singapūra
| Republic of Singapore 新加坡共和国 Republik Singapura சிங்கப்பூர் குடியரசு Singapūras Republika
|
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Majulah Singapura |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) |
Singapūra |
|||||
| Valsts valodas | angļu valoda (1. valoda)[1] mandarīnu valoda malajiešu valoda tamilu valoda ķīniešu valoda |
|||||
| Valdība | Parlamentāra republika | |||||
| - | Prezidents | Selapans Ramanatans | ||||
| - | Premjerministrs | Lī Hsjens Lūngs (Lee Hsien Loong) | ||||
| Neatkarība | ||||||
| - | Dibināta | 1819. gada 29. janvārī[2] | ||||
| - | Apvienota ar Malaiziju | 1963. gada 16. septembrī | ||||
| - | Atdalīta no Malaizijas | 1965. gada 9. augustā | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 710,2 km² (187.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 1,444 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2009. g. | 4 987 600 (115.) | ||||
| - | Blīvums | 6 814/km² (3.) | ||||
| IKP (PPP) | 2008. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $239,146 miljardi | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $51 226 | ||||
| HDI (2007) | ▲ 0,944 (ļoti augsts) (23.) | |||||
| Valūta | Singapūras dolārs (SGD) |
|||||
| Laika josla | SST (UTC+8) | |||||
| Interneta domēns | .sg | |||||
| ISO 3166-1 kods | 702 / SGP / SG | |||||
| Tālsarunu kods | +65 | |||||
Singapūra (angļu: Singapore), oficiāli Singapūras Republika (Republic of Singapore), ir pilsētvalsts Dienvidaustrumāzijā. Singapūra ir arī salu valsts, jo aizņem Singapūras salu un vēl 60 mazākas saliņas, kas atrodas pie Malakas pussalas krastiem. Singapūras kopējā platība ir 710,2 km², un tā ir mazākā Dienvidaustrumāzijas valsts.
Singapūrā ir četras oficiālās valodas: angļu, mandarīnu (ķīniešu), malajiešu un tamilu valodas. Singapūra ir vienīgā valsts Āzijā, kur angļu valoda ir pirmā valsts oficiālā valoda.
Tā atrodas ekvatoriālajā joslā, 137 kilometrus no ekvatora. Singapūrai ir arī viens no lielākajiem ārzemnieku skaitiem pasaulē. 36% iedzīvotāju ir ārzemnieki, kas sastāda līdz pat 50% no apkalpojošā sektora.[nepieciešama atsauce]
[izmainīt šo sadaļu] Modernizācija 1959.-1990.
Neatkarības iegūšanas momentā Singapūra bija maza nabadzīga valsts, kurai nepieciešams bija importēt pat dzeramo ūdeni un smiltis celtniecībai. Kaimiņvalstu noskaņojums nebija draudzīgs, bet trešdaļa iedzīvotāju simpatizēja komunistiem. Sevi un savus darbiniekus Li Kuan Ju raksturoja kā „buržuāzisku grupu, kas ieguvusi Anglijas izglītību vadībā”. Li Kuan Ju valdības ekonomiskās attīstības stratēģija balstījās uz Singapūras pārveidošanu par Dienvid-Austrumu Āzijas finansu un tirdzniecības centru, kā arī ārvalstu investoru piesaistīšanai. „Mēs sveicinājām katru investoru... Mēs vienkārši no ādas līdām ārā, lai palīdzētu viņam uzsākt ražošanu” – rakstīja Li Kuan Ju. Rezultātā „amerikāņu transnacionālās korporācijas lika fundamentu liela mēroga augsto tehnoloģiju rūpniecībai Singapūrā” un šī nelielā valsts kļuva par lielu elektronikas ražotāju.
Neatkarības iegūšanas laikā Singapūrā bija augsta korupcija. Li Kuan Ju situāciju raksturoja šādi: „Korupcija ir viena no aziātu dzīves parauga iezīmēm. Cilvēki atklāti pieņēma atlīdzību, tā bija daļa no dzīves”. Cīņa ar korupciju sākās „lēmumu pieņemšanas procedūru vienkāršošanu un jebkādu divdomību izskaušanu likumos, rezultātā vienkāršu un skaidru noteikumu pieņemšanu, līdz pat licencēšanas un atļauju atcelšanai”. Strauji palielināja tiesnešu atalgojumu, uz tiesnešu amatiem tika piesaistīti „labākie privātie advokāti”. Singapūras tiesnešu alga sasniedza vairākus simtu tūkstošus dolāru gadā (1990-jos gados – vairāk kā 1 milj. dolāru). Tika nežēlīgi apspiestas triādes (organizēti noziedzīgi grupējumi). Policijas sastāvs tika nomainīts no malajiešu pārsvara uz ķīniešu pārsvaru (šis process noritēja ar ekscesiem un Li Kuan Ju personīgi ieradās vietās pie sabuntojušiem malajiešu policistiem, lai veiktu pārrunas). Atbildīgajām valsts pārvaldes amatpersonām tika paceltas algas līdz privāto uzņēmumu augstākās vadības algu līmenim. Tika izveidota neatkarīga institūcija ar mērķi cīnīties pret korupciju augstākajos valsts ešelonos (izmeklēšanas tika iniciētas pat pret Li Kuan Ju tuviem radiniekiem). Virkne ministru, kurus apsūdzēja korupcijā, tika ieslodzīti uz dažādiem termiņiem vai arī beidza dzīvi pašnāvībā, vai arī izbēga no valsts. Starp viņiem bija arī ilggadējie Li Kuan Ju cīņu biedri, tādi kā vides aizsardzības ministrs Vi Tun Bun. Rezultātā Singapūra (saskaņā ar starptautiskiem reitingiem) kļuva viena no vismazāk korumpētajām valstīm pasaulē.
Savās atmiņās Li Kuan Ju pasvītroja, ka viņš nepārtraukti akcentēja likuma virsvadības principu un to, ka likuma priekšā visi ir vienādi, augstākā līmeņa ierēdņus un savus radiniekus ieskaitot. Valsts likumdošanas sistēma tika mantota no angļu koloniālās pārvaldes.
1960-1970-ajos gados tika reformēta izglītības sistēma. Singapūrā bija daudzas dažādas nacionālās skolas, kurām tika izveidoti minimālie standarti. Visās skolās obligāta kļuva angļu valodas apguve, augstskolās apmācības notika angļu valodā. Valdība tērēja lielas naudas summas Singapūras studentu izglītošanai labākajās pasaules universitātēs. Valdība lielu nozīmi piešķīra tam, lai lielāko iedzīvotāju daļu padarītu par mājokļa īpašniekiem. 1960-ajos gados tika izveidota hipotekārās kreditēšanas sistēma, strauji pieauga mājokļu celtniecība un ap 1996.gadu vien 9% dzīvokļu tika izīrēti, bet pārējie bija īpašnieku apdzīvoti. Tajā skaitā palīdz īpašuma nodoklis, kas sastāda 3,7% no potenciālās īres cenas – mājoklī dzīvojošam īpašniekam, un 10% īpašumam, kas tiek izīrēts.
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ (angliski) Kor Kian Beng (18 March 2009). "Mandarin Starts at Home". Atjaunināts: 2009-03-18.
- ↑ (angliski) Singapore: History. Asian Studies Network Information Center. Atjaunināts: 2007-11-02.
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
.svg){kind=small} |
Šis ar Āziju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|||||||||||||||||
|
|||||
|
||||||||
