Metilēnhlorīds
| Metilēnhlorīds | |
|---|---|
  Metilēnhlorīda struktūrformula un molekulas modelis | |
| Ķīmiskā formula | CH2Cl2 |
| Molmasa | 84,93 g/mol |
| Blīvums | 1325,5 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | -96,7 °C |
| Viršanas temperatūra | 39,8 °C |
Metilēnhlorīds (dihlormetāns, CH2Cl2) ir vienkāršākais geminālais (tāds, kurā divi aizvietotāji ir pie viena oglekļa atoma) hlorētais ogļūdeņradis. Normālos apstākļos metilēnhlorīds ir bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar saldenu smaržu.
Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rūpnieciski metilēnhlorīdu iegūst, hlormetānam vai metānam reaģējot ar hloru 400—500 °C temperatūrā. Šajā reakcijā rodas arī hloroforms un tetrahlorogleklis, kurus atdala destilējot.
- CH4 + Cl2 → CH3Cl + HCl
- CH3Cl + Cl2 → CH2Cl2 + HCl
- CH2Cl2 + Cl2 → CHCl3 + HCl
- CHCl3 + Cl2 → CCl4 + HCl
Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Karsējot ar ūdeni vai vājiem sārmiem, metilēnhlorīds hidrolizējas par formaldehīdu un sālsskābi.
- CH2Cl2 + H2 → HCHO + 2HCl
Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Metilēnhlorīdu plaši lieto kā šķīdinātāju, jo tas ir relatīvi maztoksisks salīdzinājumā ar citiem hlorētajiem ogļūdeņražiem.
| ||||||||
|