Kriptons

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kriptons
36



8
18
8
2
Kr

83,798 g/mol

[Ar]3d104s24p6
Kr-TableImage.png
Krypton-glow.jpg    KrTube.jpg
Kriptona spīdēšana elektriskajā laukā
Oksidēšanas pakāpes +2
Elektronegativitāte 3,00
Blīvums 3,749 kg/m3
Kušanas temperatūra 115,79 K (-157,36 °C)
Viršanas temperatūra 119,93 K (-153,22 °C)

Kriptons ir ķīmiskais elements ar simbolu Kr un atomskaitli 36. Kriptons ir cēlgāze. Dabā kriptons ir sastopams mazos daudzumos brīvā veidā gaisā, no kā to arī iegūst frakcionēti destilējot sašķidrinātu gaisu. Kriptons ir ķīmiski ļoti inerts elements. Kriptons var veidot savienojumus ar fluoru un klatrātus ar ūdeni (atsevišķi atomi ietverti ledus kristāliskajā režģī).

Kriptonam ir raksturīgas briljantzaļas un oranžas spektrāllīnijas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kriptonu 1898. gadā atklāja un pirmo reizi tīrā veidā ieguva skotu ķīmiķis sers Viljams Ramzajs (William Ramsay) un viņa students Moriss Traverss (Morris Travers), pētot gaisa sastāvu. Ķīmiskā elementa nosaukums ir cēlies no grieķu vārda κρυπτός (kryptós), kas nozīmē "noslēpts".

No 1960. līdz 1983. gadam bijs spēkā šāda garuma mērvienības metra definīcija: metrs ir attālums, kurā 1 650 763,73 reizes ietilpa kriptona-86 atomu izstarotās oranžas gaismas viļņa garums.

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabā kriptons ir sastopams mazos daudzumos brīvā veidā Zemes atmosfērā. Gaisā kriptona daļiņu koncentrācija ir apmēram viens pret miljonu. Marsa atmosfērā ir apmēram 0,3 kriptona daļiņas uz miljonu,[1] savukārt Visumā vēl mazāk — 0,04 daļinas uz miljonu.

Izotopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabā ir sastopami pieci stabili kriptona izotopi un viens radioaktīvs izotops. Vislielāko daļu veido kriptons-84 (56,987% no kopējā kriptona daudzuma).[2] Pārējie izotopi ir kriptons-86 (17,279%), kriptons-83 (11,500%), kriptons-82 (11,593%), kriptons-80 (2,286%) un radioaktīvais kriptons-78 (0,355%).[2] Ir zināmi vēl 27 izotopi, kas iegūti laboratorijas apstākļos. To masas skaitlis ir robežās no 69 līdz 101.

Bioloģiskā nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kriptonam nav konstatēta kaut kāda bioloģiskā nozīme.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kriptonu iegūst frakcionēti destilējot sašķidrinātu gaisu.

Fizikālās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kriptona viršanas temperatūra ir -153,22 °C, bet kušanas temperatūra ir -157,36 °C. Cietā agregātstāvoklī kriptons ir balta kristāliska viela. Tai ir malās centrēta kubiskā singonija. Kriptonam ir raksturīgas briljantzaļas un oranžas spektrāllīnijas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Krypton: geological information (angliski). WebElements. Atjaunināts: 2013. gada 4. jūnijā.
  2. 2,0 2,1 Isotopes of the Element Krypton (angliski). Jefferson Lab. Atjaunināts: 2013. gada 4. jūnijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]