Naraganseti
| Naraganseti | |
|---|---|
|
|
| Skaits: | 2400 |
| Dzīvo: | ASV, Rodailenda |
| Valoda: | Angļu, sākotnēji naragansetu |
| Reliģija: | Tradicionālā cilts reliģija, kristietība |
| Radniecīgās tautas: | Nipmuki, niantiki, patukseti, pekoti, šavometi |
Naraganseti (pašnosauk. Nanhigganeuck) ir Ziemeļamerikas indiāņu cilts, kas 17.gs. apdzīvoja mūsdienu Rodailendas štatu un teritorijas gar Naragansetu līci.
Nanhigganeuck nozīmē "mazās vietas tauta". "Naraganseti" ir angļu izmainīts un laika gaitā ieviesies šīs tautas apzīmējums.
Satura rādītājs |
Kopskaits [izmainīt šo sadaļu]
17.gs. sākumā, iespējams, bija vairāk nekā 10 000 naragansetu. Eiropiešu ievazāto slimību rezultātā viņu skaits ap 1674. g. bija samazinājies līdz 5000. Piektā daļa naragansetu gāja bojā Lielajā Purva kaujā 1675. g. 16. decembrī. Filipa kara un sērgu dēļ 1682. g. bija atlicis vairs tikai mazāk kā 500 naragansetu. Mūsdienās ir ap 2400 naragansetu cilts indiāņu, daļa no kuriem joprojām dzīvo Čārlstounas rezervātā Rodailendā.
Valoda [izmainīt šo sadaļu]
Naragansetu valoda pieder pie algonkinu valodu saimes austrumalgonkinu atzara. Bija radniecīga pekotu, niantiku, montauketu valodām. Tā izmira 19. gadsimtā.
Grupas jeb apakšciltis [izmainīt šo sadaļu]
Naragansetu cilts konfederāciju veidoja 9 apakšciltis. Bez tam konfederācijā iekļāvās arī austrumu niantiki un nipmuku atzars koveseti. Katru grupu vadīja vietējie sačemi, kuri atzina augstākā sačema jeb masasoita autoritāti.
Kultūra [izmainīt šo sadaļu]
Naragansetu pamatnodarbošanās bija zemkopība. Viņi audzēja kukurūzu, pupas, ķirbjus. Līdzīgi citām piekrastes kaimiņu ciltīm, naraganseti prasmīgi gatavoja kanoe un racionu papildināja, zvejojot un ievācot jūras veltes, kā arī medījot. Cilts bija labi organizēta. Augstākais sačems parasti uzturējās lielākajā ciematā. Naraganseti dzīvoja vigvamos. Vasarās viņu ciemati bija novietoti gar Naragansetu līci, bet ziemā indiāņi pārcēlās iekšzemē.
