Nortambrija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Nortambrija ap 802. gadu (dzelteni-oranžā krāsā).

Nortambrija bija anglosakšu karaliste 7.-10. gadsimtā, kura atradās mūsdienu Anglijas ziemeļos un Skotijas dienvidaustrumos.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ap 556. gadu anglosakši Britānijā nodibināja septiņas karalistes. Nortambrija kļuva par ietekmīgāko. Tajā valdīja trīs spēcīgi valdnieki Edwin (616—632), Oswald (633—641) un Oswiu (641—670). 7. un 8. gs. Nortambrijā uzplauka mākslas, reliģijas un citi intelektuālie sasniegumi, no šejienes izplatījās ķeltu kristietība un šis laiks tiek dēvēts par zelta laikmetu. Eidans (600-651) nodibināja klosteri Lindisfārnā, Katberts kā eremīts dzīvoja Inerfārnā un tika uzskatīts par svēto, Beda Cienījamais (673-735) bija viens no izglītotākajiem sava laika cilvēkiem, viņš sarakstīja "Angļu cilšu baznīcas vēstruri". Tomēr 867. gadā dāņi iekaroja Nortambriju. 886. gadā tie apmetās Jorkā un Nortambrijā valdīja dāņu ieliktenis. 10. gs. sākumā Nortambrijai uzbruka citi skandināvi no rietumiem, no Īru jūras, tajā pašā laikā pastiprinājās spiediens no ziemeļim, no Skotijas. Pēc tam, kad dāņi pameta Jorku 944. gadā, nodibinājās Nortambrijas grāfiste. Kad 1066. gadā normanis Viljams Iekarotājs kļuva par Anglijas karali, viņam nācās atzīt tālās Nortambrijas nosacīto patstāvību, lai atvairītu skotu uzbrukumus. Tomēr Nortambrijā sākās sacelšanās pret normaņiem un tiem nācās sarīkot asiņainu reidu. Normaņi 1080. gadā uzcēla Ņūkāslu, lai pārvaldītu reģionu.

Mūsdienās Nortambrija ir sadalīta vairākās administratīvajās vienībās. Tajā lieto īpašu angļu valodas dialektu, kurā saglabātas senās angļu (senģermāņu) un britu vikingu valodu izpausmes. Viesiem no Skandināvijas vai Nīderlandes Nortambrijas angļu valodu ir saprotama daudz labāk, nekā citur Lielbritānijā.

Nortambrijas iepazīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nortambrijas piekrastē ir daudz vēsturisku apskates vietu, visievērojamākā ir Lindisfārnas klostera un pils drupas. Pilis atrodamas arī Bemboro, Enikā un Vokervērtā. Iekšzemē plešās plaši lauki un Nortamberlendas nacionālā parka teritorijas. Ievērību pelna Daremas pils un katedrāle, kā arī Ņūkāsla.

Čevjotu kalni

Kailie, vientulīgie tīreļi veido dabisko robežu starp Skotiju un Angliju. Dabu šeit gandrīz nemaz nav skārusi cilvēku roka, tomēr šī zeme var lepoties ar garu vēsturi. Šejienes ceļus un takas ir minuši romiešu leģionāri, skotu un angļu karavīri, lopu dzinēji un viskija kontrabandisti.

Adriāna mūris

Mūsu ēras 120.gadā pēc imperatora Adriāna pavēles sākās darbs pie 117 km gara mūra celtniecības. Visa mūra garumā tika izvietotas armijas daļas un ik pēc 8 km tika celti lieli torņi, kas vēlāk pārtapa par cietokšņiem. Mūris tika pamests novārtā, kad 383. gadā romieši atkāpās no Britānijas. Mūris stiepjas no vienas piekrastes līdz otrai.