Novaodesa

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par pilsētu Brazīlijā. Par pilsētu Ukrainā skatīt rakstu Nova Odesa.
Novaodesa
pilsēta
Nova Odessa
Novaodesa
Karogs: Novaodesa
Karogs
Novaodesa (Brazīlija)
Novaodesa
Novaodesa
Koordinātas: 22°46′40″S 47°17′45″W / 22.77778°S 47.29583°W / -22.77778; -47.29583Koordinātas: 22°46′40″S 47°17′45″W / 22.77778°S 47.29583°W / -22.77778; -47.29583
Valsts Karogs: Brazīlija Brazīlija
Reģions Dienvidaustrumu
Štats Sanpaulu
Dibināta 1905. gadā
Administrācija
 • Tips Pilsētas dome
 • Mērs Benjamim Vieira de Souza
Platība
 • Kopējā 73,298 km2
Augstums 570 m
Iedzīvotāji (2022)[1]
 • kopā 62 019
 • blīvums 764,1/km²
Laika josla BRT (UTC-3)
 • Vasaras laiks (DST) BRST (UTC-2)
Mājaslapa www.novaodessa.sp.gov.br
Novaodesa Vikikrātuvē

Novaodesa (arī Nova Odesa[2] un Novodesa[3]; portugāļu: Nova Odessa) ir pilsēta Brazīlijas dienvidos, Sanpaulu štatā. To 1905. gadā kā lauksaimniecības koloniju dibināja Brazīlijas varasiestādes, ar mērķi piesaistīt ieceļotājus no Eiropas, tādējādi sekmējot reģiona ekonomisko izaugsmi. Kolonijas pastāvēšanas otrajā gadā, pēc tam kad sākotnējie iemītnieki — Krievijas ebreji — to bija pametuši, Novaodesā sāka apmesties uz dzīvi daudzi latvieši. Arī mūsdienās pilsētā redzamas liecības par latviešu iespaidu uz pilsētas attīstību.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jānis Gūtmanis (João Gutmann).

Lai piesaistītu jaunus iedzīvotājus 1905. gada maijā dibinātajai pilsētai, Brazīlijas valdība nosūtīja uz Rīgu Brazīlijas Lauksaimniecības ministrijas imigrācijas aģentu Jāni Gūtmani (João Gutmann). Pirmās 40 Latvijas zemnieku ģimenes ieradās Novaodesā 1906. gadā, bet galvenā pārceļotāju plūsma ieradās pēc Pirmā pasaules kara.[4]

Kā 1938. gada izdevumā "Latviešu kolonijas" raksta Vilberts Krasnais, Novaodesu "nodibinājuši 1905. gadā no Krievijas Odesas izceļojuši žīdi, kas Brazīlijā ieradās brīvā ceļa dēļ. Tie neprata un negribēja strādāt, no Novas Odesas izceļoja, bet atstāja par krieviem sliktu slavu."[2]

1938. gadā Novaodesā dzīvojuši 600—700 latviešu, no kuriem baptisti bijuši ap 400, bet luterāņi ap 200. Brazīlijā tajā laikā Novaodesā bija trešā lielākā latviešu kopiena. 1922. gadā dibinātajā Vārpas kolonijā mita ap 800 latviešu, bet Sanpaulu no 700 līdz 800.

Latviešu baptistu mācītājs Andrejs Arājs, kurš 20 gadus strādājis Brazīlijas latviešu draudzēs, autobiogrāfiskajā romānā "Dzīve palmu zemē" raksta, ka Novaodesa 1958. gadā bijusi pilsēta ar vislielāko latviešu iedzīvotāju procentu ārpus Latvijas.

"Novodesa bija pilsēta, kuŗā proporcionāli iedzīvotāju skaitam dzīvoja visvairāk latviešu nekā jebkuŗā citā pilsētā ārpus Latvijas. Tā tad pilsēta ar visaugstāko latviešu procentu visā pasaulē ārpus tēvzemes robežām."[3]

Kā raksta Arājs, 1958. gadā pilsētā bijušas divas baptistu un viena luterāņu draudzes, kas dievkalpojumus noturējušas latviešu valodā.

Novaodesā arī mūsdienās (2015. gadā) ir divas Brazīlijas Latviešu baptistu apvienības (Associação Batista Leta do Brasil) draudzes[5], tomēr dievkalpojumi tajās notiek tikai portugāļu valodā.[6] Dievkalpojumus latviešu valodā Novaodesā pārtrauca rīkot ap 1990. gadu.[7]

Pilsētiņa interesanta, gandrīz tikai un vienīgi ar nelielām privātām mājiņām apdzīvota. Ļoti iezīmīga lieta – žogi, sētas un dzeloņdrātis apkārt gandrīz jebkuram objektam. Kaut arī dzeloņdrātis visapkārt, nedroši šeit nejutāmies, atšķirībā no Riodežaneiro.[8]

Kristīne Karele, "Iecavas Ziņas", 2015. g . 31. jūlijs

Novaodesas latviešu baptistu draudzēs ilgus gadus kalpojis mācītājs Brazīlijas Latviešu draudžu apvienības priekšsēdis Andrejs Ceruks[9], kā arī 1922./23. gadā notikušās latviešu baptistu masveida emigrācijas iedvesmotājs Vārpas kolonijas dibinātājs Jānis Iņķis.

2013. gadā Novaodesā tika atklāts Latvijas goda konsulāts. To vada Dienvidamerikas un Karību Latviešu apvienības priekšsēde Daina Gūtmanis.[10]

Novaodesas latviešu kopiena rīko Jāņu, citu tradicionālo svētku, kā arī 18. novembra svinības, latviešu valodas nodarbības, latviešu kora mēģinājumus.[11][12][13]

2016. gadā Novaodesas pašvaldība piešķīra zemi latviešu kultūras centra būvniecībai.[14]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. https://www.ibge.gov.br/estatisticas/sociais/populacao/22827-censo-demografico-2022.html?edicao=37225; pārbaudes datums: 24 oktobris 2023.
  2. 2,0 2,1 Krasnais V. Latviešu kolonijas. Rīga, Latvju Nācionālās Jaunatnes Savienības izdevums, 1938. 497.-505.lpp.
  3. 3,0 3,1 Arājs A. Dzīve palmu zemē. Toronto, apgāds "Rīga", 2000.
  4. novaodessa.sp.gov.br - História de Nova Odessa (portugāliski)
  5. Brazīlijas Latviešu baptistu apvienības Arhivēts 2014. gada 23. decembrī, Wayback Machine vietnē. mājas lapa portugāļu valodā.
  6. Atmiņas par 2011. gada 18.novembra dievkalpojumu Novaodesas Otrajā baptistu draudzē: "Svinīgā akta vietā notika dievkalpojums, galvenais runātājs bija mācītājs un viss notika portugāliski – kas nozīmē, kas es ļoti maz sapratu, taču galvenās līnijās es nojautu, kas notiek." Laikraksts "Austrālijas Latvietis", 2012. gada oktobris, Publikācija "Marianna Auliciema 18. novembra atceres svētkos Austrālijā Arhivēts 2015. gada 9. maijā, Wayback Machine vietnē.".
  7. Elīza Supe - Latvijas latviete, kas ciemojusies Novaodesā - savā blogā 2005.gadā publicētā ierakstā min, ka dievkalpojumu noturēšana Novaodesas latviešu draudzēs latviešu valodā pārtraukta pirms "apmēram 15 gadiem".
  8. [1] Trīs neaizmirstamas nedēļas Brazīlijā, Kristīne Karele, "Iecavas Ziņas", 2015. g . 31. jūlijs
  9. Hiršs, Ilmārs. Mācītājam Andrejam Cerukam 100 (1915–1999) Arhivēts 2015. gada 31. oktobrī, Wayback Machine vietnē.. Vietne hirss.lv
  10. Nova Odessā atklāj Latvijas Goda konsulātu. Tīmekļa medijs "TVNET", 2013. gada 16.decembris.
  11. Kristīne Karele. «Trīs neaizmirstamas nedēļas Brazīlijā». laikraksts "Iecavas Ziņas", 2015. gada 31.jūlijs. Skatīts: 2018. gada 31. janvāris.
  12. "Letonia Brasil" - Novaodesas latviešu kopienas vietne sociālajā tīklā "Facebook"
  13. Toms Pāvils. «Return to Nova Odessa», 2015. gada 2. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 1. Aprīlis. Skatīts: 2018. gada 31. janvāris.
  14. Liepiņa, Kristīne.No Brazīlijas līdz AAE: latviešu diasporas kļūst arvien aktīvākas. Tīmekļa medijs "Delfi". 2016. gada 13. marts.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]