Okupācija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Okupācija (latīņu: occupatio) nozīmē citas valsts sagrābšanu ar bruņotu (vardarbīgu, militāru) spēku un savas pārvaldības ieviešana tajā. Okupācijas juridiskais skaidrojums tika noformulēts 1907. gada Hāgas konvencijā. Saskaņā ar konvencijas 42. pantu, teritorija ir okupēta, kad tā ir pakļauta naidīgas armijas faktiskai pārvaldei. Okupācija aptver tikai to teritoriju, kur šāda pārvalde ir noteikta un var tikt īstenota.

Hāgas, kā arī vēlākā Ceturtā Ženēvas konvencija (GCIV), kura tika pieņemta 1949. gadā, līdz ar citiem tiesību dokumentiem veido karadarbības starptautisko tiesisko bāzi, kuras pamatā bez okupācijas ir izskaidroti arī tādi jēdzieni kā agresija, ekspansija, aneksija u.c., kā arī to savstarpējā saistība. Tika noteikti okupējošās, kā arī citu militārajā konfliktā iesaistīto pušu (ja tādas ir) darbības un rīcības nosacījumi okupētajā teritorijā. Galvenā uzmanība šajos dokumentos tika pievērsta okupētās teritorijas iedzīvotāju tiesību aizsardzībai. Piemēram, GCIV 48. pantā noteikts aizliegums okupācijas varai vardarbīgi izvest (deportēt) cilvēkus no okupētās teritorijas uz savu vai citu valstu teritoriju. Tāpat aizliegts arī ievest okupētajā teritorijā cilvēkus no savas teritorijas.

Izšķir arī citus okupācijas veidus. Tā, okupācija var būt militāra, bet nevardarbīga. Pastāv arī okupācijas piemēri, kuri tiek uzskatīti par strīdīgiem, tas ir, - vai šajos gadījumos okupācijas apzīmējums ir vai nav piemērojams.

Atšķirībā no vardarbīgas militāras okupācijas, nevardarbīga militāra okupācija ir tāda, kurā nav konstatējamas Hāgas konvencijā minētās pazīmes. Kā piemēru var minēt ASV Islandes nevardarbīgu okupāciju 1941. gada 7. jūlijā. Šī okupācija saglabājās visa Otrā pasaules kara laikā ar mērķi nodrošināt sabiedroto aviācijas un transporta kuģu bāzēšanos Atlantijas okeānā. Tā tika uzskatīta par nevardarbīgu okupāciju tādēļ, ka ASV okupācijas karaspēks attiecībā pret Islandi netika klasificēts kā naidīgs vai naidīgas valsts karaspēks. Tā klātbūtne Islandē bija nepieciešama lai nepieļautu tās militāru, vardarbīgu okupāciju no nacistiskās Vācijas puses, kā arī lai nodrošinātu karaspēka un materiālās piegādes sabiedroto frontei Eiropā no ASV.

Kā militāras, vardarbīgas okupācijas piemēri tiek minēti Vācijas impērijas Krievijas impērijas teritoriju okupācija Pirmā pasaules kara laikā, nacistiskās Vācijas virknes Eiropas valstu teritoriju okupācija 2. pasaules kara laikā, PSRS Latvijas pirmā okupācija 1940.-41. gadā, nacistiskās Vācijas Latvijas teritorijas okupācija 1941.-44. gadā, PSRS otrā Latvijas okupācija 1944.-45. gadā un citi.

Tiesa, oficiālā Krievijas politika, atšķirībā no Latvijas[1], ASV[2] un Rietumeiropas[3], neuzskata 1940. un 1944.-45. gadu notikumus par Baltijas valstu okupāciju.[4] Arī pirms Balijas valstu neatkarības atjaunošanas domas dažādām valstīm — kā sociālistiskajām, tā arī kapitālistiskajām — dalījās.[5] Akadēmiskajā zinātnē tiek izteikti pretēji viedokļi.[6][7] Centrālās izlūkošanas pārvaldes interneta portālā tiek lietots termins "aneksija".[8]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Hāgas 1907. g. konvencija par sauszemes kara likumiem un paražām: krieviski un angliski