Piekūni
| Piekūni Falco (Linnaeus, 1758) |
||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Lauku piekūns (Falco tinnunculus) |
||||||||||||||||
|
||||||||||||||||
Piekūni, piekūnu ģints (Falco) ir viena no plēsīgo piekūnveidīgo (Falconiformes) putnu (Aves) ģintīm, kas pieder piekūnu dzimtai (Falconidae). Piekūnu ģintī ir 37 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Piekūnu ģintij ir raksturīga kosmopolītiska izplatība. Piekūni ir sastopami gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Tie nav sastopami arī Centrālāfrikas biezajos mežos un dažās attālās salās. Dažas sugas ir tikpat kosmopolītiskas kā ģints, piemēram, lielais piekūns (Falco peregrinus) ir sastopams, sākot ar Grenlandi un beidzot ar Fidži. Turklāt lielajam piekūnam ir visplašākais ligzdošanas areāls no visiem putniem pasaulē. Piekūnu ģintī ir arī endēmas sugas, piemēram, Maurīcijas piekūns (Falco punctatus) dzīvo tikai Maurīcijas salā.
Latvijā sastopamas 7 piekūnu ģints sugas: stepes piekūns (Falco cherrug), purva piekūns (Falco columbarius), lielais piekūns (Falco peregrinus), medību piekūns (Falco rusticolus), bezdelīgu piekūns (Falco subbuteo), lauku piekūns (Falco tinnunculus) un kukaiņu piekūns (Falco vespertinus).[1]
Satura rādītājs |
Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu]
Piekūni ir mazi vai vidēji lieli putni. Mazākais ģintī ir Seišelu piekūns (Falco araea).[2] Tā garums var būt 15 cm, bet svars 73 g.[3] Lielākais ir medību piekūns (Falco rusticolus),[4] kura mātītes ķermeņa garums var sasniegt 65 cm, spārnu izplētums 160 cm, bet svars 2,1 kg.[4]
Kā daudziem plēsīgajiem putniem piekūniem ir ļoti laba redze. Ir zinātniski pierādīts, ka piekūns redz 2,6 reizes labāk nekā cilvēks.[5]
Lidotprasme[izmainīt šo sadaļu]
Pieaugušam piekūnam ir smaili spārni, dažām sugām tie ir samērā šauri. Tādēļ tie ir ātri lidotāji un spēj veikt veiklus manevrus gaisā. Pirmajā gadā jaunajiem piekūniem lidspalvas ir garākas kā pieaugušajiem putniem, tādējādi to spārni izskatās platāki. Ar platākiem spārniem ir vieglāk lidot, kas ir nozīmīgi jauniem putniem, kamēr tie mācās lidot un manevrēt gaisā. Lielajam piekūnam ir datēts ātrākais pikēšanas ātrums pasaulē - 325 km/st. Tādējādi tas ir ātrākais lidojošais putns pasaulē.[6][7]
Sistemātika[izmainīt šo sadaļu]
- ģints Piekūni (Falco)
- Amerikas piekūns (Falco sparverius)
- Amūras piekūns (Falco amurensis)
- Austrālijas mazais piekūns (Falco longipennis)
- Austrālijas pelēkais piekūns (Falco hypoleucos)
- Austrālijas piekūns (Falco cenchroides)
- Austrumu piekūns (Falco severus)
- Āfrikas piekūns (Falco cuvierii)
- Baltacu piekūns (Falco rupicoloides)
- Bezdelīgu piekūns (Falco subbuteo)
- Brūnais piekūns (Falco berigora)
- Dikinsona piekūns (Falco dickinsoni)
- Eleonoras piekūns (Falco eleonorae)
- Indijas piekūns (Falco jugger)
- Jaunzēlandes piekūns (Falco novaeseelandiae)
- Joslotais piekūns (Falco zoniventris)
- Kukaiņu piekūns (Falco vespertinus)
- Lapsu piekūns (Falco alopex)
- Lauku piekūns (Falco tinnunculus)
- Lielais piekūns (Falco peregrinus)
- Tuksneša piekūns (Falco (peregrinus) pelegrinoides)
- Madagaskaras piekūns (Falco newtoni)
- Maurīcijas piekūns (Falco punctatus)
- Medību piekūns (Falco rusticolus)
- Melnais piekūns (Falco subniger)
- Moluku piekūns (Falco moluccensis)
- Naumana piekūns (Falco naumanni)
- Pelēkais piekūns (Falco ardosiaceus)
- Prēriju piekūns (Falco mexicanus)
- Purva piekūns (Falco columbarius)
- Rudgalvas piekūns (Falco biarmicus)
- †Reinjonas piekūns (Falco duboisi)
- Sarkangalvas piekūns (Falco chicquera)
- Sarkankrūts piekūns (Falco deiroleucus)
- Seišelu piekūns (Falco araea)
- Sikspārņu piekūns (Falco rufigularis)
- Stepes piekūns (Falco cherrug)
- Svina piekūns (Falco femoralis)
- Teita piekūns (Falco fasciinucha)
- Tumšais piekūns (Falco concolor)
Atsauces[izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Piekūnu dzimta
- ↑ Falcons
- ↑ Seychelles kestrel (Falco araea)
- ↑ 4,0 4,1 Gyrfalcon
- ↑ Science/AAAS Sciencemag.org, 16 April 1976: Vol. 192. no. 4236, pp. 263 - 265 doi:10.1126/science.1257767
- ↑ BBC: Peregrine falcon
- ↑ 2003 Grolier Encyclopedia, The Great Book of Knowledge, The Speed of Animals, pp. 278
