Piekūnu dzimta

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Piekūnu dzimta
Falconidae (Vigors, 1824)
Lauku piekūns (Falco tinnunculus)
Lauku piekūns (Falco tinnunculus)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Virskārta Neognati (Neognathae)
Kārta Piekūnveidīgie (Falconiformes)
Dzimta Piekūnu dzimta (Falconidae)

Piekūnu dzimta (Falconidae) ir piekūnveidīgo (Falconiformes) putnu (Aves) dzimta. Piekūnu dzimtā ir apmēram 60 sugas, kas iedalītas 2 apakšdzimtās un 11 ģintīs. Pazīstamākās ģintis ir piekūni un karakaras.

Piekūnu dzimtai ir raksturīga kosmopolītiska izplatība. Tie ir sastopami gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Tie nav sastopami arī Centrālāfrikas biezajos mežos un dažās attālās salās. Dažas sugas ir tikpat kosmopolītiskas kā dzimta, piemēram, lielais piekūns (Falco peregrinus) ir sastopams, sākot ar Grenlandi un beidzot ar Fidži. Turklāt lielajam piekūnam ir visplašākais ligzdošanas areāls no visiem putniem pasaulē. Piekūnu dzimtā ir arī endēmas sugas, piemēram, Maurīcijas piekūns (Falco punctatus) dzīvo tikai Maurīcijas salā.

Latvijā sastopamas 7 piekūnu dzimtas sugas: stepes piekūns (Falco cherrug), purva piekūns (Falco columbarius), lielais piekūns (Falco peregrinus), medību piekūns (Falco rusticolus), bezdelīgu piekūns (Falco subbuteo), lauku piekūns (Falco tinnunculus) un kukaiņu piekūns (Falco vespertinus).[1]

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Medību piekūns (Falco rusticolus) ir lielākais piekūnu dzimtas putns

Piekūni un karakaras ir nelieli vai vidēji lieli plēsīgie putni. Mātītes ir lielākas nekā tēviņi. Mazākais ir melncisku piekūns (Microhierax fringillarius), kura ķermeņa garums var būt 14 cm,[2] spārnu izplētums 26 cm, bet svars 28 g.[3] Lielākais ir medību piekūns (Falco rusticolus),[4] kura mātītes ķermeņa garums var sasniegt 65 cm, spārnu izplētums 160 cm, bet svars 2,1 kg.[4]

Piekūnu dzimtas putniem ir ass, līks knābis, ar mīkstu nāsu pauguru. Tiem ir ļoti laba redze. Apspalvojums parasti ir raibumains, kas jaukts no brūnām, baltām, rudām, melnām un pelēkām spalviņām. Starp tēviņa un mātītes apspalvojumu praktiski nav atšķirības, lai gan ir sugas, kurām apspalvojumā ir izteikts dzimuma dimorfisms. Piekūnu dzimtas putni nogalina ar knābi, nevis ar kājām kā, piemēram, vanagu dzimtas (Accipitridae) putni. Knābim sānos ir attīstījies īpašs "zobs" šim nolūkam. Piekūnu dzimtas putniem ir ļoti smaili spārni, kas ļauj veikt straujus pikējumus. Piemēram, lielais piekūns pikējumā spēj sasniegt ātrumu 325 km/st. Tādējādi tas ir ātrākais lidojošais putns pasaulē.[5][6] Tomēr, lai arī piekūni ir ātri lidotāji, tas neattiecas uz karakaru sugām.

Barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Smejošais piekūns (Herpetotheres cachinnans) pamatā barojas ar čūskām
Kukaiņu piekūns (Falco vespertinus) veido ligzdošanas kolonijas

Piekūnu dzimtas sugas ir plēsīgi putni, kas barojas, medījot citus putnus, nelielus zīdītājus, rāpuļus, kukaiņus, un tie neatsakās arī no maitas. Tie ir mednieki - vientuļnieki, bet pāris kopīgi apsargā medību teritoriju. Tomēr migrācijas periodā tie var veidot lielus barus. Dažas sugas ir specializējušas uz noteiktu medījuma veidu, piemēram, smejošais piekūns (Herpetotheres cachinnans) pamatā medī čūskas. Dažas sugas veido barības uzkrājumu slēptuves.[7]

Ligzdošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piekūni un karakaras pamatā ligzdo kā vientuļnieki, lai gan apmēram 10% no visām dzimtas sugām veido ligzdošanas kolonijas, piemēram, kukaiņu piekūns (Falco vespertinus).[8] Piekūnu dzimtas sugas veido monogāmus pārus. Dažām karakarām vecākie bērni palīdz izbarot jaunākos ligzdguļus. Lielākā daļa sugu, izņemot karakaras, ligzdu nebūvē. Tā tiek atņemta citiem putniem. Piemēram, Āfrikas pundurpiekūns (Polihierax semitorquatus) ligzdo audējputnu (Ploceidae) ligzdās. Parasti tiek izdētas 2-4 olas. Visbiežāk olas inkubē tikai mātītes. Inkubācijas periods atkarībā no sugas ir dažāds (28-35 dienas). Mazuļiem apspalvojums izaug pēc 28-49 dienām, arī atkarībā no sugas. Jo lielāka auguma pieaugušais piekūns, jo lēnāk aug jaunā paaudze.

Attiecības ar cilvēkiem[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piekūniem un karakarām ir sena kopīga vēsture ar cilvēkiem. Senajā Ēģiptē dievu Horu attēloja kā piekūnu. Tas bija svētais putns, par kura nogalināšanu vainīgo sodīja ar nāvi. Mirušos putnus balzamēja un uzglabāja īpašās nekropolēs.[9] Arī saules dievs Ra, kurš bija visu faraonu tēvs, tika attēlots kā faraons ar piekūna galvu.[10]

Karakara toties ir Acteku svētais putns, un mūsdienās tā ir Meksikas nacionālais putns. Piekūni senos laikos bija nozīmīgs medību putns, kuru plaši izmantoja medībās.

Klasifikācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Piekūnu dzimta
  2. Black-thighed Falconet (Microhierax fringillarius)
  3. Falconiformes
  4. 4,0 4,1 Gyrfalcon
  5. BBC: Peregrine falcon
  6. 2003 Grolier Encyclopedia, The Great Book of Knowledge, The Speed of Animals, pp. 278
  7. Collopy, M.W. (1977). "Food Caching by Female American Kestrels in Winter". Condor 79 (1): 63–68. doi:10.2307/1367531
  8. Ille, R.; Hoi, H.; Grinschgl, F.; Zink, F. (2002). "Paternity assurance in two species of colonially breeding falcon: the kestrel Falco tinnunculus and the red-footed falcon Falco vespertinus". Etologica 10: 11–15.
  9. Hors
  10. Tabula par seno Ēģipti

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]