Kukaiņu piekūns
| Kukaiņu piekūns Falco vespertinus (Linnaeus, 1766) | |
|---|---|
 Tēviņš | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Piekūnveidīgie (Falconiformes) |
| Dzimta | Piekūnu dzimta (Falconidae) |
| Ģints | Piekūni (Falco) |
| Suga | Kukaiņu piekūns (Falco vespertinus) |
 Kukaiņu piekūns Vikikrātuvē | |
Kukaiņu piekūns (Falco vespertinus) ir piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns. Tas ligzdo Eiropas austrumos un Āzijā, ziemo Āfrikā. Pēc vairošanās sezonas tas bieži ieklejo Rietumeiropā. Tā radniecīgākā suga ir Amūras piekūns (Falco amurensis), kurš kādreiz tika sistematizēts kā kukaiņu piekūna pasuga.[1]
Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kukaiņu piekūns sastopams, sākot ar Austrumeiropu izplatības areāla rietumos. Areāls turpinās tālāk līdz Mongolijai un Ļenas upei austrumos. Putni ir gājputni un ziemo Āfrikas dienvidos.[2] Ligzdošanas biotops ir stepes un līdzīgas klajas ainavas.[3]
Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijā kukaiņu piekūns ir samērā rets, bet regulārs caurceļotājs. 19. un 20. gadsimtā bijuši arī atsevišķi pieaugušo putnu novērojumi ligzdošanas sezonā, tomēr pēdējos 50 gados kukaiņu piekūna ligzdošana Latvijā nav pierādīta.[2] Reizēm tam novērojama izteikta invāzija, kas var būt augustā un septembrī, tad putni sastopami visā valsts teritorijā.[3] Šādos gados virs niedrāju ezeriem var novērot pat vairākus desmitus putnu, medījot spāres. Pēdējās spēcīgās invāzijas bijušas 2005., 2007., 2010.,[2][3] 2019. (līdz šim spēcīgākā) un 2022. gadā.
Kopumā Latvijā caurceļojošos kukaiņu piekūnus var novērot dažādās atklātās ainavās, nereti pie jūras un lielajiem ezeriem, sēžot uz stabiem, vadiem vai koku galotnēs, kā arī medījot kukaiņus gaisā.[4]
Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kukaiņu piekūns ir neliels, slaids piekūns ar gariem, smailiem spārniem. Tam piemīt dzimumu dimorfisms — tēviņa apspalvojums ir zilganpelēks, izņemot tā rudo zemasti un ciskas, bet mātītei ir pelēkbrūna vai brūna mugura un spārni, oranža galva un pavēdere, gaiša seja, kurā izceļas melnas acis un nelielas "ūsiņas" katrā knābja pusē, uz astes melnas šķērsjoslas. Tēviņam ap acīm ir koši ruda āda. Abiem dzimumiem ir koši rudas kājas un knābis, kuram ir melns galiņš. Jauno putnu mugura ir tumši brūna, bet pavēdere gaiši brūna, seja gaiša.[5]
Kukaiņu piekūna ķermeņa garums ir 28—34 cm, spārnu izplētums 65—78 cm, svars apmēram 130—197 g.[2][5][6]
Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kukaiņu piekūns ligzdo plašās, atklātās ainavās ar dažiem kokiem un skrajiem mežiem, ļoti bieži ūdenstilpes tuvumā. Tā ir ļoti sabiedriska plēsīgo putnu suga, un ligzdošanas laikā piekūni veido kolonijas.[7] Arī ziemas periodā kukaiņu piekūni migrē kopīgi un nakšņo lielos baros, kuros var būt pat tūkstoši īpatņu.[5] Tas ir aktīvs dienas gaišajā laikā, medībām esot visaktīvākajām agri no rīta vai vakara krēslā.[5] Piekūnam raksturīgs spēcīgs lidojums ar īslaicīgiem un ātriem spārnu vēzieniem, kas mijas ar ilgstošu planēšanu. Lielāko daļu medījuma tas noķer gaisā. Medījot uz zemes dzīvojošos upurus, tas lido zemu virs pašas zemes.[5]
Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.jpg)
Kukaiņu piekūns pārtiek no lieliem kukaiņiem, arī no abiniekiem, rāpuļiem, putniem un sīkiem grauzējiem, piemēram, spārēm, circeņiem, krupjiem, ķirzakām, strupastēm un citu putnu mazuļiem.[8]
Medījot kukaiņu piekūns bieži plivinās uz vietas gaisā līdzīgi lauku piekūnam, tad strauji pikē lejup, uzbrūkot pamanītajam upurim. Bieži vien medījumu tas apēd lidojumā.[3][8] Mazuļi līdz 3 nedēļu vecumam saņem ļoti barojošu un daudzveidīgu barību. Tiem tiek nesti krupji, ķirzakas, putniņi un īpaši lieli kukaiņi, bet, putnēniem kļūstot vecākiem, barība kļūst arvien vienkāršāka un vienveidīgāka.[8]
Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kukaiņu piekūni ligzdo kolonijās, kurās var būt vairāki desmiti vai pat tūkstoši putnu.[5] Tie pamatā izmanto pamestas vārnveidīgo putnu ligzdas.[3] Izvēlētās ligzdas atrodas klintīs vai augstu kokā, apmēram 13—20 metru augstumā, vienlaicīgi 3—4 metru koka galotnes joslā. Turklāt kukaiņu piekūni ligzdošanai izvēlas mežmalas, nevis vientuļus kokus.[7] Dažreiz ligzda ir uz zemes, kur tā parasti paslēpta zem bieziem krūmiem.[5]
Dējumā ir 3—4 olas. Inkubācijas periods ilgst 27—28 dienas, perē abi vecāki. Jaunie putni izlido 27—30 dienu vecumā, bet patstāvīgi tie kļūst vēl pēc nedēļas.[5] Kukaiņu piekūna dzīves ilgums savvaļā sasniedz apmēram 13 gadus, nebrīvē 18 gadus.[6]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Amur Falcon». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 26. novembrī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «Ornitofaunistika: Kukaiņu piekūns Falco vespertinus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 7. martā. Skatīts: 2015. gada 28. novembrī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 Kukaiņu piekūna invāzija Latvijā 2010. gada rudenī
- ↑ Dabas Dati: Kukaiņu piekūns
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 5,7 «ARKive: Red-footed falcon (Falco vespertinus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 29. oktobrī. Skatīts: 2015. gada 26. novembrī. Arhivēts 2015. gada 29. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ 6,0 6,1 Wasser, D.E.; Sherman, P.W. (2010). "Avian longevities and their interpretation under evolutionary theories of senescence". Journal of Zoology 280 (2): 103–155. doi:10.1111/j.1469-7998.2009.00671.x
- ↑ 7,0 7,1 Pattern analysis of red-footed falcon (Falco vespertinus) nests in the rook (Corvus frugilegus) colony near Torda (Voivodina, Yugoslavia), using fuzzy correspondences and entropy
- ↑ 8,0 8,1 8,2 Diet of Red-footed Falcon Falco vespertinus nestlings from hatching to fledging