Plīvurpūču dzimta

Plīvurpūču dzimta; Tytonidae, (Ridgway, 1914)
	Plīvurpūce (Tyto alba)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Virskārta	Neognati (Neognathae)
Kārta	Pūčveidīgie (Strigiformes)
Dzimta	Plīvurpūču dzimta (Tytonidae)
Iedalījums
	Brūnās plīvurpūces (Phodilus); Plīvurpūces (Tyto);
	Plīvurpūču dzimta Vikikrātuvē

Plīvurpūču dzimta (Tytonidae) ir viena no divām pūčveidīgo (Strigiformes) putnu dzimtām, otra ir pūču dzimta (Strigidae). Plīvurpūču dzimtā ir 20 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalītas 2 ģintīs.^[1] Plīvurpūču dzimtas sugas pamatā ir nakts putni un nometnieki. Tās var dzīvot pa pāriem vai pa vienam.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plīvurpūču dzimtas sugām ir plašs izplatības areāls. Tās ir sastopamas gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Tās mājo gan tuksnešainos apvidos, gan mežos, gan mērenā klimata joslā, gan tropos. Lielākā daļa plīvurpūču sugas ir maz pētītas. Dažas pat tikai retu reizi fiksētas, kā, piemēram, Madagaskaras plīvurpūce (Tyto soumagnei). Toties vislabāk zināmā un visbiežāk sastopamā suga ir parastā plīvurpūce (Tyto alba). Parastajai plīvurpūcei ir daudzas pasugas, no kurām iespējams dažas ir patstāvīgas sugas. Bet, lai precīzāk noteiktu pūces vietu sistemātikā, attiecīgajai pasugai trūkst izpētes datu. Viena no kādreizējām parastās plīvurpūces pasugām Andamanu plīvurpūce (Tyto deroepstorffi) mūsdienās tiek sistematizēta kā suga.^[2] Vairāku sugu izdzīvošana ir apdraudēta, un vairākas salu sugas ir izmirušas holocēna laikā vai agrāk.

Latvijā ir sastopama tikai viena plīvurpūču dzimtas suga - plīvurpūce (Tyto alba), kura reizēm ieklejo no dienvidrietumiem.^[3]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plīvurpūces ir vidēji lieli un lieli pūčveidīgie putni. Tiem ir lielas galvas un sejas diskam raksturīga sirds forma. Stingrās sejas diska spalvas kalpo par skaņas pastiprinātāju un palīdz noteikt skaņas avota atrašanās vietu. Šiem putniem ir garas, spēcīgas kājas ar iespaidīgiem nagiem. No pūču dzimtas putniem plīvurpūces atšķiras ar krūšu kaulu un pēdām. Spārni gari, un lidspalvas veidotas tā, lai lidojot spārni neradītu troksni. Plīvurpūces lidojums ir kluss un nedzirdams. Klusais lidojums palīdz sadzirdēt upura izraisītās skaņas, kā arī plēsēja uzbrukums upurim ir nedzirdams. Kopumā visām plīvurpūču sugām ir raksturīgi, ka muguras spalvas ir tumšākas nekā vēdera spalvas. Visbiežāk apspalvojums ir oranžīgi brūns, lai gan tas var būt arī, piemēram, pelēks. Brūno plīvurpūču ģints sugas ir mazākas augumā nekā plīvurpūces ģints sugas, kā arī tām ir ausu pušķi un izteikti sadalīts sejas disks.