Plakantārpi

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Plakantārpi
Bedforda plakantārps (Pseudobiceros bedfordi)
Bedforda plakantārps (Pseudobiceros bedfordi)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Nodalījums Bilaterāļi (Bilateria)
Apakšnodalījums Pirmmutnieki (Protostomia)
Virstips Plakantārpveidīgie (Platyzoa)
Tips Plakantārpi (Platyhelminthes)
Iedalījums

Plakantārpi (Platyhelminthes) ir dzīvnieku tips. Ir uzskats, ka šis ir parafilētisks tips, un nākotnē, iespējams, tiks sadalīts vairākos atsevišķos tipos.

Raksturojums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķermenis parasti lentveida vai lapveida, dorsoventrāli plakans. Ķermeņa izmēri ir no milimetra daļām līdz vairākiem metriem. Dažām formām redzami izteikta homologo orgānu kompleksu likumsakarīga atkārtošanās, kam atbilst tikpat likumsakarīgs ārējais posmojums (neīstā segmentācija jeb pseidometamērija). No ārpuses ķermeni ietver ādas-muskuļu maiss, kas sastāv no epitēlija un parasti arī no daudzslāņainas un saliktas muskulatūras. Parazītiskajām formām ķermeni klāj blīva, kutikula. Ķermeņa dobuma nav, iekšējie orgāni vienmēr atrodas parenhīmā (parasti mezodermālas izcelsmes). Gremošanas orgānu sistēma vairumam formu ir slēgta gremojamā maisa veidā, dažkārt tā komplicēti sazarojusies. Dažām sugām gremošanas orgānu sistēma sastāv tikai no parenhimā iegrimušu šūnu sakopojuma, kas izpilda gremošanas funkciju. Dažām parazītiskajām formām gremošanas orgānu sistēma ir atrofējusies, un barību tās uzņem osmotiski caur ādu. Asinsrites sistēmas un elpošanas orgānu plakanajiem tārpiem nav. Tie elpo caur ādu, bet zarnu trakta parazītiem paralēli aerobai elpošanai notiek anaerobās elpošanas process (rūgšana), kurā bezskābekļa vidē sadalās tārpu ķermenī esošās organiskās vielas (galvenokārt glikogēns). Izvadorgānu sistēma ir protonefrīdiju tipa. Nervu sistēma sastāv no galvas nervu mezgliem (ganglijiem) un dažāda skaita gareniskajām nervu stiegrām, kas vairākumā gadījumu ir saistītas ar šķērseniskām komisūrām; parasti attīstītāki par citiem ir divi sānu zari. Dzimumorgānu sistēma, ar dažiem izņēmumiem, hermafrodītiska, ar vairākiem papildu dziedzeriem, kuri piedalās olu un to apvalku formēšanas procesā.

Ekoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pašreiz pazīstamas apmēram 25 000 plakantārpu sugas. Daļa no tām ir brīvi dzīvojošas formas, kas mīt jūrās, saldūdeņos, kā arī mitrās vietās uz sauszemes, bet lielākais vairums ir dzīvnieku parazīti. Dažas formas parazitē arī cilvēkā. Attīstība pārsvarā ir sarežģīta, ar paaudžu (dzimumpaaudzes un bezdzimumpaaudzes) un saimnieku maiņu: starpsaimnieks (attīstās parazīta kāpurs), finna (iecistējies biezos apvalkos parazīta kāpurs), definitīvais saimnieks (dzīvo pieaudzis parazīts).

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tips Plakantārpi (Platyhelminthes)

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]