Rūgšana

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sarūdzis alus alusdarītavā

Rūgšana jeb glikolīze ir bioķīmisku reakciju virkne, ogļhidrātu katabolisma sākuma posms, kurā, glikozes molekulai oksidējoties, veidojas divas pirovīnskābes molekulas. Tā notiek dažādu fermentu ietekmē, tādēļ šo procesu sauc arī par fermentāciju. Rūgšanas oksidēšanās-reducēšanās reakcijas ir saistītas ar enerģijas uzkrāšanos adenozīntrifosforskābes (ATF) molekulās, un tas ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā organismi iegūst enerģiju. Rūgšanas reakcijas norisinās daudzos aerobos, gan anaerobos mikroorganismos — raugu, kā arī daudzu baktēriju šūnās. Tās galaprodukti ir atkarīgi no mikroorganismiem, iesaistītajiem fermentiem, kā arī norises apstākļiem. Izdala spirta, pienskābo, propionskābo, sviestskābo un acetonbutilo rūgšanu.[1]

Rūgšana tiek izmantota pārtikas rūpniecībā, piemēram, alus brūvēšanā, sieru nogatavināšanā un maizes cepšanā. Rūgšanai ir arī liela nozīme mirušo augu un dzīvnieku audu noārdīšanā.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Vizma Nikolajeva (2011). Pārtikas mikrobioloģija (2. izd.). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 37. lpp. ISBN 978-9984-45-395-8.