Pirmmutnieki

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pirmmutnieki
Protostomia (Grobben, 1908)
Gauskājis (Hypsibius dujardini)
Gauskājis (Hypsibius dujardini)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Apakšvalsts Eimetazoji (Eumetazoa)
Nodalījums Bilaterāļi (Bilateria)
Apakšnodalījums Pirmmutnieki (Protostomia)
Iedalījums

Pirmmutnieki (Protostomia) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku apakšnodalījums. Pirmmutnieki sevī iekļauj lielāko daļu dzīvnieku sugu. Otrs bilateriālo dzīvnieku nodalījums ir otrmutnieki (Deuterostomia).

Galvenā atšķirība starp pirmmutniekiem un otrmutniekiem ir embrija attīstības īpatnības, kas saistītas ar mutes izveidošanos. Olšūnai daudzkārtīgi daloties, no šūnām izveidojas sfēra — blastula, pēc tam tā invaginējas, veidojot primāro zarnu — arhenteronu. Šis process saucas gastrulācija. Pirmmutniekiem primārās zarnas atvere — blastopora beigās pārveidojas par pieaugušā organisma muti un anālo atveri, bet otrmutniekiem tikai par anālo atveri).[1] Mezoderma parasti veidojas teloblastiski, t.i. no embrija specializētu šūnu pāra. Pirmmutniekiem raksturīgs ārējais skelets (kutikula, hitīna skelets vai kaļķa čaula. Nervu sistēmu veido virsrīkles ganglijs un gareniskās nervu stiegras.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmmutnieku apakšnodalījums ir pārstāvēts ar 3 mūsdienu dzīvnieku virstipiem un 25 tipiem (pastāv arī citādi dalījumi).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]