Pirmmutnieki
Vikipēdijas raksts
| Pirmmutnieki | ||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Gauskājis (Hypsibius dujardini) |
||||||||||
|
||||||||||
|
||||||||||
Pirmmutnieki (Protostomia) ir bilaterālo dzīvnieku apakšnodalījums. Pirmmutnieki sevī iekļauj dzīvnieku sugu lielāko daļu. Svarīga atšķirība starp pirmmutniekiemu un otrmutniekiem ir tas, kā veidojas mute. Olšūnai daudzkārtīgi daloties no šūnām izveidojusies sfēra – blastula, pēc tam invaginējas, veidojot primāro zarnu – arhenteronu. Šis process saucas par gastrulāciju. Pirmmutniekiem primārās zarnas atvere – blastopora beigās pārveidojas par pieaugušā organisma muti (otrmutniekiem - par anālo atveri). Mezoderma parasti veidojas teloblastiski, t.i. no embrija specializētu šūnu pāra. Pirmmutniekiem raksturīgs ārējais skelets (kutikula, hitīna skelets vai kaļķa čaula). Nervu sistēmu veido virsrīkles ganglijs un gareniskās nervu stiegras.
[izmainīt šo sadaļu] Sistemātika
Pirmmutnieku apakšnodalījums ir pārstāvēts ar 3 mūsdienu dzīvnieku virstipiem un 25 tipiem (pastāv arī citādi dalījumi).
- apakšnodalījums: Pirmmutnieki (Protostomia)
- virstips: Kutikulārie (Ecdysozoa)
- virstips: Spirālveidīgie (Lophotrochozoa)
- tips: Moluski (Mollusca)
- tips: Posmtārpi (Annelida)
- tips: Sūneņi (Bryozoa)
- tips: Pleckāji (Brachiopoda)
- tips: Ehiūri (Echiura)
- tips: Foronīdi (Phoronida)
- tips: Sipunkuli (Sipuncula)
- tips: Entoprokti (Entoprocta)
- tips: Nemertīntārpi (Nemertea)
- virstips: Plakantārpveidīgie (Platyzoa)
- tips: Kāšgalvjtārpi (Acanthocephala)
- tips: Cycliophora
- tips: Virpotāji (Rotifera)
- tips: Micrognathozoa
- tips: Gnathostomulida
- tips: Vēderskropstaiņi (Gastrotricha)
- tips: Plakantārpi (Platyhelminthes)
