Polārblāzma

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par atmosfēras parādību. Par citām jēdziena ziemeļblāzma nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Polārblāzma ziemā, Aļaskā

Polārblāzma (arī ziemeļblāzma jeb kāvi) ir atmosfēras augšējo slāņu (jonosfēra) spīdēšana, gaisa molekulām mijiedarbojoties ar Saules vēja daļiņām.

Dēvēta[nepieciešama atsauce] par Aurora borealis ziemeļu puslodē un par Aurora australis dienvidu puslodē. Aurora — romiešu rītausmas dieviete, borealis tulkojumā no grieķu valodas — ‘ziemeļu vējš’, australis — latīņu izcelsmes vārds, kas nozīmē ‘dienvidu’. Ziemeļamerikā krī indiāņu cilts polārblāzmu saistījusi ar garu dejām.

Zemes magnētiskā lauka iedarbībā elektriski lādētās daļiņas virzās uz Zemes poliem, tādēļ polārblāzma ir novērojama pārsvarā polu tuvumā abās Zemes puslodēs. Robeža, kur vairs nevar novērot polārblāzmu, dienā ir ap 80—74° lielos platuma grādos (no ekvatora), bet naktīs 70—67° platumos. Vēl tālāk uz dienvidiem par 67° polārblāzmas parasti nav novērojamas. Vienīgi palielinātas Saules aktivitātes laikā polārblāzmu var novērot pat 50 grādu platumos (Centrāleiropā).

Visbiežāk polārblāzmas var novērot pavasarī un rudenī, bet krietni retāk — ziemā un vasarā. Polārblāzmas laikā īsā laikā izlādējas milzīgs enerģijas daudzums (vienā no 2007. gadā reģistrētajām polārblāzmām izlādējās 5 x 1014 džoulu liela enerģija, kas ir aptuveni tikpat, cik 5,5 balles stiprā zemestrīcē).

Novērojot polārblāzmu no Zemes, tā parādās dažādās krāsās, kuru izvietojums ātri mainās. Var vērot daudz dažādu ātri skrejošu joslu, "aizkaru" u.c. Novērots, ka paralēlie blāzmas stari bieži stiepjas Zemes magnētiskā lauka virzienā(jeb paralēli tam). Polārblāzmas ilgums var būt no dažiem desmitiem minūšu līdz dažām diennaktīm.