Magnētiskais lauks

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Elektrodinamika
Elektrodinamikas pamatvienādojumi
1. Maksvela diferenciālvienādojumi
1.1. Integrālie Maksvela vienādojumi
2. Elektriskais lauks
2.1. Gausa teorēma (Elektriskā lauka plūsma)
2.2. Elektriskā lauka cirkulācija
2.3. Kulona likums
2.4. Elektriskā strāva
2.5. Strāvas nepārtrauktības vienādojums
2.6. Pilnās strāvas nepārtrauktības vienādojums
2.7. Nobīdes strāva
2.8. Elektriskā lādiņa nezūdamības likums
2.9. Elektromagnētiskās indukcijas likums
3. Magnētiskais lauks
3.1. Magnētiskās indukcijas plūsma
3.2. Magnētiskās indukcijas cirkulācija
3.3. Lorenca spēks
4. Elektromagnētiskā lauka avoti
5. Elektromagnētiskā lauka enerģija
6. Delta funkcija

Fizikā magnētiskais lauks ir lauks, ko ap sevi rada jebkurš patstāvīgais magnēts, elektromagnēts, kā arī kustībā esošas lādētas daļiņas. To rada arī jebkurš vads, pa kuru plūst strāva. Magnētiskais lauks ar spēku iedarbojas uz citiem magnētiem, kustībā esošiem lādiņiem un vadiem pa kuriem plūst strāva.

Magnētisko lauku raksturo magnētiskā indukcija \vec{B}. Magnētiskā lauka ietekmē uz ikvienu lādiņu darbojas spēks, ko sauc par Lorenca spēku.

Satura rādītājs

Magnētiskā lauka indukcijas līnijas [izmainīt šo sadaļu]

Electromagnetism.svg

Magnētisko lauku uzskatāmi attēlo ar magnētiskās indukcijas līnijām, kuru pieskares vektori ir indukcijas vektori \vec{B}.

Strāvas magnētiskā lauka indukcijas līnijas vienmēr ir noslēgtas līnijas. Taisnam strāvas vadam indukcijas līnijas ir koncentriskas riņķa līnijas, kuras aptver strāvas vadu.

Labās vītnes skrūves likums [izmainīt šo sadaļu]

Pēc labās vītnes skrūves likuma nosaka magnētiskās indukcijas vektora \vec{B} \ un indukcijas līniju virzienu. Ja, griežot skrūvi, tā pārvietojas strāvas plūšanas virzienā, tad indukcijas līnijas ir orientētas skrūves griešanās virzienā.

Labās rokas likums [izmainīt šo sadaļu]

Arī pēc labās rokas likuma var noteikt indukcijas līniju virzienu. Ar labās rokas plaukstu aptver vadu tā, lai atliektais īkšķis būtu orientēts strāvas plūšanas virzienā, tad četru pārējo pirkstu orientācija norāda indukcijas līniju virzienu.

Magnēts [izmainīt šo sadaļu]

Magnētiskās indukcijas līnijas parādītas ar dzelzs skaidiņu palīdzību

Arī ap magnētu pastāv magnētiskais lauks. Magnēta magnētiskā lauka indukcijas līnijas iziet no tā ziemeļpola N \ un saiet dienvidpolā S \ , noslēdzoties magnēta iekšienē.

Magnētiskā lauka indukcija [izmainīt šo sadaļu]

Taisna strāvas vada magnētiskā indukcija [izmainīt šo sadaļu]

Strāvas magnētiskā lauka indukciju aprēķina pēc Bio-Savāra-Laplasa likuma.

Skalārā forma [izmainīt šo sadaļu]

Ja strāva I \, plūst pa bezgalīgi garu, taisnu un tievu vadu, tad strāvas magnētiskais lauks B \ attālumā r \ no vada pēc Bio-Savāra-Laplasa likuma ir

B = k_M \frac{I}{r} \
kur
k_M \ - koeficients (2×10-7 H/m)
I \ - strāvas stiprums (A)
Magnētiskā konstante [izmainīt šo sadaļu]
Magnetiskais lauks.JPG

Koeficients k_M \ ir izsakāms šadi:

k_M = \frac{\mu_0}{2\pi} \
kur
\mu_0 \ - magnētiskā konstante (=1,256637×10-6 H/m)
\pi \ = 3,1415926...

Ievērojot to, taisna strāvas vada magnētiskā lauka indukciju B \ aprēķina pēc formulas

B = \mu_0 \frac{I}{2\pi r} \

Vektoriālā forma [izmainīt šo sadaļu]

\vec{B} = \mu_0 \frac{I}{2\pi r} \vec{\tau} \
kur
\vec{\tau} \ - pieskares vektors

Lorenca spēks [izmainīt šo sadaļu]

\vec{B} = \frac{1}{q v_T^2} \vec{F}_L \times \vec{v}_T \
kur
q \ - lādiņš, uz kuru darbojas Lorenca spēks (C);
\vec{v}_T \ - magnētiskajai indukcijai perpendikulārā ātruma komponente;
\vec{F}_L \ - Lorenca spēka vektors (N);

Galvenais raksts: Lorenca spēks

Magnētiskās indukcijas cirkulācija [izmainīt šo sadaļu]

Magnētiskās indukcijas cirkulāciju fizikā apzīmē ar \oint_l \vec{B} \mathrm{d}\vec{r} \ .

\oint_l \vec{B} \mathrm{d}\vec{r} = \mu_0 (I + I_D) \
kur
\mu_0 \ - magnētiskā konstante (1,256637×10-6 H/m)
I \ - strāvas stiprums vadā, ap kuru ir apvilkts kontūrs l \ (A)
I_D \ - nobīdes strāva (A)

Ja elektriskais lauks laikā nemainās, tad:

\oint_l \vec{B} \mathrm{d}\vec{r} = \mu_0 I \


Galvenais raksts: Magnētiskās indukcijas cirkulācija

Magnētiskās indukcijas plūsma [izmainīt šo sadaļu]

Magnētiskās indukcijas plūsmu fizikā apzīmē ar \Phi \ .

Magnētiskās indukcijas plūsma \Phi \ caur jebkuru patvaļīgu, slēgtu, viensakarīgu virsmu S \ vienmēr ir vienāda ar nulli.

\Phi = \oint_S \vec{B} \mathrm{d}\vec{S} = 0 \

Šis integrālais vienādojums ir Gausa teorēmai analoģiska izteiksme magnētiskajam laukam. Tas nozīmē, ka magnētiskās indukcijas līnijas, būdamas noslēgtas, virsmas S \ ierobežotajā tilpumā nesākas un nebeidzas; tās tikai šķērso to.

Galvenais raksts: Magnētiskās indukcijas plūsma

Elektromagnētiskās indukcijas likums [izmainīt šo sadaļu]

Elektromagnētiskās indukcijas likums ir

\epsilon_i = \frac{\Delta \Phi}{\Delta t} \
kur
\epsilon_i \ ir indukcijas elektrodzinējspēks, kuru rada mainīga magnētiskā plūsma V)
\Delta \Phi \ ir magnētiskās plūsmas izmaiņa (Wb)
\Delta t \ ir laiks, kurā notiek magnētiskās plūsmas izmaiņa (s)


Vairāk par elektromagnētiskās indukcijas likumu skatīt šeit

Superpozīcijas princips [izmainīt šo sadaļu]

Magnētiskajam laukam, tāpat kā elektriskajam \vec{E}, ir spēkā superpozīcijas princips, tas ir, vairāku strāvu radītais magnētiskais lauks katrā telpas punktā ir atsevišķo strāvu magnētisko lauku summa.

\vec{B} = \vec{B}_1 + \vec{B}_2 + ... + \vec{B}_n

Skatīt arī [izmainīt šo sadaļu]