Reizināšana
Vikipēdijas raksts
Reizināšana ir viena no četrām aritmētikas pamatdarbībām. Tā atbilst atkārtotai saskaitīšanai. Reizināšanas pretējā darbība ir dalīšana. Lielumi, kas tiek reizināti, tiek saukti par reizinātājiem, bet rezultāts — par reizinājumu. Skaitļa a reizināšana ar naturālu skaitli n atbilst atkārtotai saskaitīšanai:
.
Reizināšanas darbību ne vienmēr pieraksta izmantojot simbolu "×". Izmanto arī punktu (·) un zvaigznīti (*). Ja tiek reizināti lielumi, no kuriem vismaz viens ir apzīmēts ar burtu, tad reizināšanas zīmi starp tiem var nelikt. Piemēri:
,
.
Satura rādītājs |
Īpašības [izmainīt šo sadaļu]
Reizināšanai piemīt komutatīvā, asociatīvā un distributīvā īpašība:
- komutatīvā īpašība: reizinātājus mainot vietām, reizinājums nemainās
- asociatīvā īpašība: reizināšanas izpildes secībai nav nozīmes
- distributīvā īpašība: jebkura skaitļa reizinājums ar summu ir vienāds ar atsevišķu saskaitāmo un šī skaitļa reizinājumu summu
Reizināšana ar 0 un 1 [izmainīt šo sadaļu]
Īpaši vienkārša ir reizināšana ar skaitļiem 0 un 1:
- vienības elements: jebkuru skaitli reizinot ar 1, vienmēr rezultāts būs vienāds ar doto skaitli
- nulles elements: jebkuru skaitli reizinot ar 0, reizinājums vienmēr būs vienāds ar nulli
Daļskaitļu reizināšana [izmainīt šo sadaļu]
Daļskaitļus reizina, reizinot to skaitītājus un saucējus:
.
Skatīt arī [izmainīt šo sadaļu]
|
|||||
.




.