Nulle

Vikipēdijas raksts

Nulle ir tāds skaitlis, kas izsaka kaut kādu priekšmetu skaitu, kad priekšmetu nav vispār. Piemēram, ja grozā nav neviens ābols, tad ābolu skaits grozā ir nulle. Nulli apzīmē ar 0.
Decimālajā skaitīšanas sistēmā nulle ir viens no cipariem, ko lieto skaitļu pierakstīšanai. Pārējie cipari ir 1, 2, 3, ..., 8 un 9. Binārajā skaitīšanas sistēmā lieto tikai ciparus 0 un 1.
Skaitļus, kas ir lielāki par 0 sauc par pozitīviem skaitļiem, bet skaitļus, kas mazāki par 0 sauc par negatīviem skaitļiem.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

200. g. p. m. ē.
Pirms 4000 gadiem babilonieši attēloja nulles kā nelielas atstarpes starp ķīļraksta simboliem māla plāksnītēs, taču viņi neuzskatīja ka šīs atstarpes apzīmē kādu ciparu.

350. g. p. m. ē.
Senie izcile Grieķu matemātiķi ienīda domu par nulli. Aristotelis reiz teicis ka nulli vajag aizliegt ar likumu, jo tā radīja sajukumu darbībās, ja viņš mēģināja dalīt ar to.

1. g. m. ē.
Senie Romieši neizmantoja nulli, jo viņiem tā nebija nepieciešama. Galu galā, ja nav ko skaitīt, tad kāpēc tam nepieciešams ieviest skaitli?

600. g. m. ē.
Indieši sāk lietot nulli. Nulli attēloja ar punktu vai rinķi. Kāpēc tieši rinķi? Tāpēc, ka indieši, lai veiktu darbības smiltīs, izmantoja oļus un tukšajā vietā, no kuras tika izņemts olis palika nospiedums, kas izskatījās pēc rinķa.

1150. g. m. ē.
Nulle atceļoja uz Eiropu 12. gadsimtā vienlaikus ar indiešu skaitļiem. Cilvēki drīz vien saprata ka rēķināt ir daudz vieglāk, ja ir nekas, kas palīdz skaitīt.

[izmainīt šo sadaļu] Dalīšana un reizināšana ar nulli

Ja vienādojuma abas puses dala ar nulli, rezultātā var iegūt bezjēdzīgas atbildes. Piemērs:

Ja vienādojuma abas puses izdala ar 0 iegūst:

Bet, ja aplūko šādu vienādojumu:

un abas puses izdala ar 0, tad

No tā izriet, ka

Tāpēc pieņemts, ka ar nulli dalīt nedrīkst, jo to darīt nav jēgas. Savukārt reizinot kādu skaitli ar 0, lai cik tas liels arī nebūtu, rezultātā iegūst nulli, jo ņemt kaut ko nulle reizes nozīmē to vispār neņemt.