Revolucionārā kara padome

Revolucionārā kara padome
	Революционный военный совет республики; Революционный военный совет СССР; реввоенсовет
	Revolucionārā kara zīme — sarkana zvaigzne ar arklu un āmuru
Priekštecis	Augstākā kara padome
Izveidots	1918. gada 2. septembrī
Likvidēts	1934. gada 20. jūnijā
Tips	militārā un politiskā vadība
Atrašanās vieta	KSFPR; PSRS;
Jumta organizācija	Centrālā izpildkomiteja

Republikas (vēlāk PSRS) Revolucionārā kara padome (krievu Революционный Военный Совет) bija augstākā Padomju Krievijas (1918—1923), pēc tam Padomju Savienības Bruņoto spēku (1924—1934) vadības iestāde.

1918.—1921. gadā (Turkestānas frontē līdz 1926. gadam) pastāvēja Padomju Krievijas Bruņoto spēku apvienību — armiju, frontu, flotu — Revolucionārās kara padomes, kuras kontrolēja savu apvienību komandieru darbību un nodrošināja apvienībās apgādi, pretizlūkošanu, politisko darbu.

Izveide un likvidācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Revolucionārā kara padome (RKP, pilnais nosaukums — Republikas Revolucionārā kara padome) tika izveidota Krievijas pilsoņu kara laikā ar Viskrievijas Centrālās izpildkomitejas 1918. gada 2. septembra rīkojumu, aizstājot Augstāko kara padomi. RKP kļuva par Padomju Krievijas Bruņoto spēku militārās un politiskās vadības orgānu.

RKP veidoja tās priekšsēdētājs, viņa vietnieki, virspavēlnieks un mainīgs skaits (2—13) locekļu. RKP priekšsēdētājs bija Padomju Krievijas, vēlāk Padomju Savienības, Kara un jūras lietu Tautas komisārs.

RKP bija pakļauts Sarkanās armijas štābs, Jūras nodaļa, militārā inspekcija un citas struktūras. 1918. gada 14. oktobrī pie RKP tika izveidots Revolucionārais kara tribunāls, par tā pirmo priekšsēdētāju iecēla J. K. Daniševski (14.10.1918.—27.04.1919.).

RKP darbojās militārie speciālisti — bijušie Krievijas Impērijas armijas ģenerāļi un virsnieki, piemēram, Aleksejs Brusilovs kopš 1924. gada.

1923. gadā RKP pilnais nosaukums kļuva PSRS Revolucionārā kara padome.

1934. gada 20. jūnijā RKP likvidēta ar PSRS Centrālās izpildkomitejas un Tautas komisāru padomes lēmumu.

Sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekšsēdētāji

Ļevs Trockis (06.09.1918.—26.01.1925.)
Mihails Frunze (26.01.1925.—31.10.1925.)
Kliments Vorošilovs (06.11.1925.—20.06.1934.)

Priekšsēdētāja vietnieki

Efraims Skļanskis (22.10.1918.—11.03.1924.)
Mihails Frunze (11.03.1924.—26.01.1925.)
Jozefs Unšlihts (06.02.1925.—02.06.1930.)
Mihails Laševičs (06.11.1925.—20.05.1927.)
Sergejs Kameņevs (20.06.1927.—20.06.1934.)
Jans Gamarniks (02.06.1930.—20.06.1934.)
Jeronīms Uborevičs (02.06.1930.—11.06.1931.)
Mihails Tuhačevskis (11.06.1931.—20.06.1934.)

Padomju Krievijas Bruņoto spēku virspavēlnieki

Jukums Vācietis (06.09.1918.—08.07.1919.)
Sergejs Kameņevs (08.07.1919.—28.04.1924.)

Locekļi

Pjotrs Kobozjevs (06.09.1918.—27.04.1919.)
Konstantīns Mehonošins (06.09.1918.—08.07.1919.)
Fjodors Raskoļņikovs (06.09.1918.—27.12.1918.)
Jūlijs Daniševskis (06.09.1918.—27.04.1919.)
Ivans Smirnovs (06.09.1918.—08.07.1919.)
Arkādijs Rozenholcs (30.09.1918.—08.07.1919.; 28.08.1923.—10.12.1924.)
Semjons Aralovs (30.09.1918.—08.07.1919.)
Konstantīns Jureņovs (30.09.1918.—08.07.1919.)
Nikolajs Podvojskis (30.09.1918.—08.07.1919.)
Vasīlijs Altfaters (15.10.1918.—24.04.1919.)
Vladimirs Ņevskis (30.09.1918.—10.05.1919.)
Vladimirs Antonovs-Ovsejenko (30.09.1918.—10.05.1919.; 04.08.1922.—05.02.1924.)
Ivars Smilga (08.05.1919.—24.03.1923.)
Aleksejs Rikovs (08.07.1919.—1919. gada septembris)
Aleksejs Okulovs (03.01.1919.—08.07.1919.)
Pāvels Ļebedevs (20.03.1923.—02.02.1924.)
Dmitrijs Kurskis (02.12.1919.—05.01.1921.)
Josifs Staļins (08.10.1918.—08.07.1919.; 18.05.1920.—01.04.1922.)
Sergejs Gusevs (21.06.1919.—04.12.1919.; 18.05.1921.—28.08.1923.)
Stepans Daņilovs (28.08.1923.—02.02.1924.)
Nikolajs Brjuhanovs (07.02.1923.—28.08.1923.)
Mihails Frunze (24.03.1923.—11.03.1924.)
Semjons Budjonnijs (28.08.1923.—20.06.1934.)
Vaclavs Boguckis (28.08.1923.—02.02.1924.)
Šalva Eliava (28.08.1923.—21.11.1925.)
Aleksandrs Mjasņikovs (28.08.1923.—23.03.1925.)
Inagadžans Hidirs-Alijevs (28.08.1923.—21.11.1925.)
Heidars Sadiks ogli Vezirovs (28.08.1923.—02.02.1924.)
Jozefs Unšlihts (28.08.1923.—06.02.1925.)
Grigorijs Ordžonikidze (02.02.1924.—26.02.1927.)
Sergejs Kameņevs (28.04.1924.—20.05.1927.)
Kliments Vorošilovs (02.02.1924.—06.11.1925.)
Andrejs Bubnovs (02.02.1924.—01.10.1929.)
Mihails Laševičs (02.02.1924.—06.11.1925.)
Aliheidars Karajevs (02.02.1924.—21.11.1925.)
Aleksandrs Jegorovs (10.05.1924.—20.06.1934.)
Vladimirs Zatonskis (10.05.1924.—21.11.1925.)
Aleksandrs Asatkins-Vladimirskis (10.05.1924.—03.12.1924.)
Vjačeslavs Zofs (02.12.1924.—20.08.1926.)
Konstantīns Jeremejevs (02.12.1924.—21.11.1925.)
Josifs Adamovičs (03.12.1924.—21.11.1925.)
Mihails Tuhačevskis (07.02.1925.—11.06.1931.)
Pjotrs Baranovs (21.03.1925.—28.06.1931.)
Sergejs Lukašins (26.05.1925.—21.11.1925.)
Romualds Muklevičs (20.08.1926.—31.12.1933.)
Aleksandrs Postņikovs (03.05.1927.—01.08.1930.)
Jans Gamarniks (11.10.1929.—02.06.1930.)
Jona Jakirs (03.06.1930.—20.06.1934.)
Jeronīms Uborevičs (11.06.1931.—20.06.1934.)
Vladimirs Orlovs (20.06.1931.—20.06.1934.)
Jēkabs Alksnis (20.06.1931.—20.06.1934.)
Roberts Eidemanis (26.02.1932.—20.06.1934.)
Inokentijs Halepskis (26.02.1932.—20.06.1934.)