Rietumu automaģistrāle
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| A1 netālu no Sanktpeltenes | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Austrijas Rietumu automaģistrāle (West Autobahn) | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Garums | 301 km | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ārpus pilsētas | 292 km | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| pilsētā | 9 km | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Segums | asfalts | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Reģions | Vīne — Zalcburga | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| E ceļš | E60, E55, E52 | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Maršruts | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Rietumu automaģistrāle (A1) bija pirmā automaģistrāle (Autobahn), kas tika uzbūvēta Austrijā, un tā tika projektēta kā Lielvācijas Reichsautobahn sistēmas sastāvdaļa. Tā tika pabeigta 1967. gadā un ved no Vīnes pievārtes caur Lincu līdz Zalcburgai, kur savienojas ar vācu Bundesautobahn 8 pie Valzerbergas robežšķērsošanas punkta.
A1 ir Austrijas galvenā austrumu—rietumu maģistrāle un daļa no galvenajiem Eiropas maršrutiem E55 un E60 .
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nepieciešamība pēc jaunas šosejas, kas neietu caur pilsētu centriem, radās drīz pēc Pirmā pasaules kara. Tomēr Austrijas budžets neļāva ķerties pie šāda projekta. Problēmu bez Austrijas ziņas nolēma risināt Vācija, kura 1930. gadu otrajā pusē veica lielus autoceļu būvdarbus un jau bija ieplānojusi pievienot sev Austriju. Vācu inženieri, maskējušies par tūristiem, 1937. gadā izpētīja potenciālo trasi.
Pateicoties tam, pirmo divu posmu celtniecība netālu no Zalcburgas sākās jau dažas nedēļas pēc Austrijas anšlusa — vācu aneksijas 1938. gadā, jo vācu varas pārstāvji jau sen bija sagatavojuši plānus Valsts 26. automaģistrāles (mūsdienu Valsts 8. automaģistrāle) turpinājumam uz austrumiem no Minhenes līdz Zalcburgai virzienā uz Lincu un Vīni, vēl pirms Austrija bija kļuvusi par vācu Ostmarku. Tomēr tikai divi posmi ap Zalcburgu ar kopējo garumu 12,5 km bija atvērti satiksmei 1938. gadā, kad darbus sāka bremzēt darbaspēka trūkums, bet 1942. gadā būve tika pārtraukta Otrā pasaules kara dēļ.
Pēc kara tika pabeigti būvdarbi trešajā posmā līdz Eigendorfai, tomēr sabiedroto okupācijas laikā tālākus darbus nevarēja atsākt pretrunu dēļ starp amerikāņu un padomju sektoru kontrolējošām varām. Laika posmā no 1947. līdz 1965. gadam pabeigtie posmi uz ziemeļrietumiem no Zalcburgas tika izmantoti kā sacīkšu trase, kas pazīstama kā “Mazais AVUS”, ikgadējo motociklu sacīkšu vieta, vēlāk saukta par Austrijas Grand Prix, ar sacīkšu braucēju Helmutu Krakoviceru starp pirmajiem uzvarētājiem.
A1 būvniecība atsākās pēc Austrijas valsts līguma parakstīšanas 1955. gadā. Pirmais pēckara posms līdz Mondzē Augšaustrijā tika atklāts 1958. gadā, viss maršruts no Zalcburgas uz Vīni tika pabeigts 1966. gadā ar posma atvēršanu starp Presbaumu un Vīni.[1] 1967. gadā tika uzbūvēta Amštetenas apbrauktuve. Mazāki noslēguma darbi netālu no Štrengbergas uz robežas starp Augšas un Lejas Austriju un daļas starp Lambahu un Feklabruku Augšaustrijā tika veikti 1970. gados. Vīnē Rietumu automaģistrāle sākas krustojumā ar B1 Wiener Straße šoseju Hīcingā 9. kilometrā; 9 kilometri pilsētas robežās līdz Kārļa laukumam (Karlsplatz) Vīnes centrā ir projektēti kā trases sastāvdaļa un reizēm tiek iekļauti tās kopgarumā, taču nav uzbūvēti un tos aizvieto parasta iela.
1966. gadā izraisījās korupcijas skandāls, jo trasi pie Štrengbergas uz laiku nācās slēgt. Nekvalitatīvā celtniecība bija novedusi pie ceļa nobrukšanas.[2]
Satiksme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Satiksme ievērojami palielinājās pēc dzelzs priekškara krišanas 1989. gadā un Eiropas Savienības paplašināšanās 2004. gadā. Tagad, kad tā veido nozīmīgu savienojumu starp Austrumiem un Rietumiem, dažas A1 daļas tika pakāpeniski paplašinātas līdz trīs joslām katrā virzienā.[3][4] Lincas un Zalcburgas pievārtē vietām jau izbūvēts pa četrām joslām katrā virzienā.
2018.—2019. gadā divos trases posmos sākās izmēģinājumi palielināt atļauto ātrumu no 130 līdz 140 km/h.[5] Rezultāti bija visai cerīgi: avāriju skaits samazinājās divkārt, ekoloģiskais piesārņojums praktiski nepieauga.[6] Tomēr ekoloģiskā organizācija Greenpeace apstrīdēja šos rezultātus un apgalvoja, ka piesārņojums pieaudzis vairāk kā par 3%.[7] 2020. gada martā Austrijas Klimata un Vides aizsardzības ministrija ātruma palielināšanas projektu apturēja un nosauca par soli nepareizā virzienā, piedevām apgalvojot, ka piesārņojums pieaudzis par vairāk nekā 10%.[8]
Avārijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2000. gada 21. augustā Melkas apriņķī kravas mašīna, kura tās vadītāja neuzmanības dēļ apgāzās, braucot caur remontējamu iecirkni, ietriecās divstāvu tūristu autobusā. Astoņi pasažieri no tā augšstāva gāja bojā. Pēc tam apgāztajā kravas mašīnā ietriecās vēl viena mašīna ar granīta bloku kravu, kura izbira uz trases. Notikums izsauca presē kritiku par kustības organizāciju remontdarbu laikā.[9]
Rajons starp Regau un Zēvalhenu pazīstams ar miglām. Kad 2002. gada 30. septembrī tur notika četras masu avārijas ar 8 bojā gājušajiem, šajā iecirknī tika uzstādīts miglas brīdinājuma tablo, tomēr tā efekts nav bijis liels.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ ASFINAG: Generalerneuerung der A 1 zwischen Auhof und Wolfsgraben fertig gestellt
- ↑ Erklärung des Bundeskanzlers vor dem Nationalrat über Vorfälle in der Bauwirtschaft und anschließende Debatte - "Bauskandal" [Ausschnitt]
- ↑ A1: Verkehrsfreigabe dritte Spur Pöchlarn
- ↑ Dritte A1-Fahrspur früher als geplant freigegeben
- ↑ Start für Pilotprojekt Tempo 140 auf A1 West Autobahn am 1. August 2018
- ↑ Das Pilotprojekt für Tempo 140 auf der A1 habe laut Asfinag zu weniger Unfällen und nur „marginal" mehr Emissionen geführt.
- ↑ C02: Greenpeace widerspricht ASFINAG
- ↑ Aus für Tempo 140 Teststrecken mit Wirkung 1. März ab 5 Uhr Früh
- ↑ Busunglück: 8 Jugendliche getötet
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rietumu automaģistrāle |