Roberts Krimbergs
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Roberts Mārtiņš Krimbergs (1874–1941) bija latviešu fiziologs un bioķīmiķis, medicīnas doktors (1907), profesors (1909), Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes dekāns (1920–1923, 1927–1929). Pētījis karnozīna un metilguanidīna fizioloģisko nozīmi organismā, izolējis karnitīnu un noskaidrojis tā struktūrformulu (1905).[1]
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1874. gada 21. janvārī Iecavas pagasta Kraķu mājās zemnieka Pētera Krimberga un viņa sievas Doras, dzimušas Švarcbahas, ģimenē. Mācījās Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzijā, bet pēdējo gadu Rīgas Nikolaja ģimnāzijā (1894). Studēja Maskavas universitātes medicīnas fakultātē (1894-1899), pēc tam Fizikas un matemātikas fakultātes Dabaszinību nodaļā (1900-1904). Pēc studiju beigšām turpināja strādāja par universitātes Maskavas Universitātes docētāju (1904–1909), aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju "Par slāpekli saturošām muskuļaudu ekstraktvielām" (1907). Papildinājies Vīnē, Minhenē, Heidelbergā un Berlīnē (1908-1909).[2]
1909. gada viņu ievēlēja par profesoru Harkivas universitātē, kur viņš bija katedras vadītājs (1909–1920). Nācis klajā ar jaunu teoriju par gremošanas dziedzeru sekrēcijas mehānismu.[3] 1920. gadā R. Krimbergs atgriezās dzimtenē un tika iecelts par Latvijas Universitātes Fizioloģijas un fizioloģiskās ķīmijas katedras vadītāju (1920). Viņš bija pirmais vēlētais LU Medicīnas fakultātes dekāns (1920–1923, 1927–1929).
Miris 1941. gada 29. aprīlī Rīgā, apglabāts Meža kapos.
Karnitīna atklāšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
R. Krimbergs karnitīnu izolēja no liellopu gaļas ekstrakta ("Lībiga gaļas ekstrakts"), noskaidroja tā molekulformulu, un veica pētījumus par muskuļaudu ekstraktvielu ietekmi uz gremošanas, sirds un asinsvadu sistēmām, strādājot Maskavas Universitātes Fizioloģiskās ķīmijas katedrā bioķīmiķa Vladimira Guļeviča vadībā.[4]
Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Gulewitsch W., Krimberg R. Zur Kenntnis der Extraktivstoffe der Muskeln. II. Mitteilung. Über das Carnitin. Hoppe-Seyler's Zeitschrift für Physiologische Chemie 1905;45:326—330.
- Krimberg, R. Zur Kenntnis der Extraktivstoffe der Muskeln. IV. Mitteilung: Über das Vorkommen des Carnosins, Carnitins und Methylguanidins im Fleisch. Zeitschrift für Physiologische Chemie, 48 (1906)
- Krimberg, R. Zur Kenntnis der Extraktivstoffe der Muskeln. V. Mitteilung: Zur Frage über die Konstitution des Carnitins. Zeitschrift für Physiologische Chemie, 49 (1906)
- Krimberg, R. Zur Kenntnis der Extraktivstoffe der Muskeln. IX. Mitteilung: Zur Frage über die Konstitution des Carnitins. Zeitschrift für Physiologische Chemie, 53 (1907)
- Роберт Петрович Кримберг. Об азотистых экстрактивных веществах мышечной ткани. Москва, 1907 - 187 lpp. (disertācija)
- Р. П. Кримберг. К вопросу о механизме желудочной секреции. Тр. Об-ва науч. медицины и гигиены, состоящего при Харьков. ун-те, за 1915. Х., 1916. Вып. 1;
- Р. П. Кримберг. Гормоны. Их химическая природа, количество и роль в живых организмах. Харьков, 1918. - 80 lpp.
- Krimbergs R., Vitants V. Par acētilkarnitīnu. Latvijas Universitātes Raksti, Medicīnas fakultātes sērija, 1933; 1;10: 297-303.
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Valtneris A. Profesoram Robertam Krimbergam - 125//Latvijas Ārstu Žurnāls, 1999; 3: 54.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ rsu.lv
- ↑ Fischer, Marta: Lebendige Verbindungen. Biobibliographisches Lexikon der Biochemiker zwischen Deutschland und Russland im 19. Jahrhundert. Aachen: Shaker 2013 (Relationes 12), 93-95.
- ↑ bauskasbiblioteka.lv
- ↑ * Karnitīna 100 gadi. No atklāšanas līdz klīniskajiem pielietojumiem Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē. Dambrova M., Liepiņš E., Kūka J., Medne R., Doctus, 2007. gada novembris
|