Saladīns

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Salāhs Dīns Jūsufs ibn Ajūbs
صلاح الدين يوسف بن أيوب
Saladin2.jpg
Ēģiptes sultāns
Amatā
1171. gads — 1193. gads
Priekštecis Ādids (Fādimīdu kalifs)
Pēctecis Azīzs Utmāns
Damaskas emīrs
Amatā
1174. gads — 1193. gads
Priekštecis Maliks Assālihs Ismāīls
Pēctecis Afdāls ibn Salāhs Dīns

Dzimšanas dati 1137. vai 1138. gadā
Tikrīta
Miršanas dati 1193. gada 4. martā
Damaska
Dinastija Ajūbīdu dinastija
Reliģija islāms

Salāhs Dīns Jūsufs ibn Ajūbs (arābu: صلاح الدين يوسف بن أيوب‎, Ṣalāḥ al-Dīn Yūsuf ibn Ayyūb; kurdu: سهلاحهدین ئهیوبی; Selahedînê Eyûbî; dzimis 1137. vai 1138. gadā, miris 1193. gada 4. martā), Rietumu pasaulē zināms kā Saladīns, bija pirmais Ēģiptes sultāns un Damaskas emīrs, kā arī Ajūbīdu dinastijas dibinātājs. Viņš bija kurdu[1] izcelsmes musulmaņu karavadonis, kas Levantē vadīja musulmaņu pretestību pret eiropiešu krustnešiem. Saladīna varenības ziedu laikos viņa pārvaldītajā sultanātā bija Ēģipte, Sīrija, Mezopotāmija, Hidžāzs un teritorijas Ziemeļāfrikā.

Kā musulmaņu, tā arī kristiešu kultūrās Saladīns ir iegājis kā galants karotājs pret krustnešiem.

Viņš aizsargāja savas zemes no krustnešiem un tos uzvarēja Otrajā Krusta karā. Kad sākās Trešais Krusta karš, Saladīna galvenais pretinieks bija Anglijas karalis Ričards I Lauvassirds. Arī šajā karā Saladīnam izdevās ievērojami novājināt krustnešu spēkus.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saladīns ir dzimis kurdu ģimenē Tikrītā (mūsdienu Irākas teritorijā) 532. gadā pēc islāma kalendāra. Tas nozīmē, ka viņš ir dzimis laika periodā no 1137. gada 19. septembra līdz 1138. gada 8. septembrim. Viņš izauga Alepo, Baalbekā un Damaskā. Pusaudža gados viņš vairāk interesi izrādīja kļūt par zinātnieku nekā karavīru. Saladīna militārā karjera sākās, kad viņš pievienojās tēvoča Širkuha karaspēkam. Širkuhs bija Sīrijas ziemeļos valdošā valdnieka Nūra ad-Dīna armijas komandieris. Kad tēvocis nomira, Saladīnam bija 31 gads. Viņš aizstāja savu tēvoci un kļuva gan par komandieri, gan par Ēģiptes vezīru.

1171. gadā Saladīns iznīcināja Fatimīdu dinastijas kontrolēto Ēģiptes kalifātu, un pats kļuva par Ēģiptes sultānu. No 1174. līdz 1186. gadam centās apvienot Ēģipti, Sīriju, Palestīnu un Mezopotāmijas ziemeļus zem viena karoga. Saladīns to centās izdarīt galvenokārt diplomātiski, bet, ja bija nepieciešams, izmantoja arī karaspēku. 1187. gada 2. oktobrī Saladīns iekaroja Jeruzalemi, kas 88 gadus atradās krustnešu rokās. Saladīns iekaroja civilizēti un augstsirdīgi. Tādēļ gan musulmaņu, gan kristiešu kultūrās Saladīns ir iegājis kā galants karotājs pret krustnešiem.

1189. gadā sākās Trešais Krusta karš, kura mērķis krustnešiem bija atgūt Jeruzalemi. Par Saladīna galveno pretinieku kļuva Anglijas karalis Ričards I Lauvassirds. Arī šajā karā Saladīnam izdevās ievērojami novājināt krustnešu spēkus. 1192. gadā, noslēdzot ar krustnešiem pamieru, Saladīns atgriezās Damaskā. Tur viņš 1193. gada 4. martā nomira.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Saladin Biography (angliski). BookRags.com. Atjaunināts: 2013. gada 1. jūnijā.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]