Soģi

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Soģi (ivritā: shoftim שופטים), seno izraēļu reliģiskie, politiskie un militārie vadoņi aptuveni 200 gadus ilgā posmā starp Kanaānas iekarošanu un Izraēlas karalistes izveidošanu, kuru darbība apraktīta Bībeles Soģu grāmatā[1]. Lai arī izraēļiem bija priesteru kārta un arī divpadsmit cilšu vadoņi, tomēr vienotu visu cilšu vadību tie uzņēmties nespēja, tāpēc krīzes brīžos vadību uzņēmās soģi, kas par savas autoritātes pamatu uzskatīta Dieva iedvesmu.

Soģi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Otniēls darbojās 40 gadus un sakāva mezopotāmiešu ķēniņu.
  • Ehuds no Benjamīna cilts. Nogalināja moābiešu ķēniņu Eglonu, sakāva moābiešu armiju un nodibināja mieru uz 80 gadiem.
  • Šamgars nogalināja 600 filistiešus.
  • Debora pieaicināja Baraku, kas veda 10 000 vīru lielu armiju no Zebulona un Naftaļa ciltīm pret kanaāniešiem.
  • Gideons no Manases cilts apvienoja Manases, Ašera, Zebulona, Naftaļa un Efraima ciltis karā pret midiāniešiem un amalekiešiem. Gideons bija pirmais, kam tika piedāvāts kļūt par kopējo karali, taču viņš no tā atteicās.
  • Tola no Isašara cilts bija soģis 23 gadus.
  • Jairs bija soģis 22 gadus.
  • Jefta bija laupītājs, kas tika uzaicināts kļūt par karavadoni cīņā pret amoniešiem. Viņš bija soģis 6 gadus.
  • Ibcans bija soģis 7 gadus.
  • Elons bija soģis 10 gadus.
  • Abdons bija soģis 8 gadus un darbojās Ēfraima cilts teritorijā.
  • Simsons, spēkavīrs no Dana cilts, bija soģis 20 gadus. Viņš iemīlējās filistietē Delilā, kas viņu nodeva ienaidniekam.

Papildus, Pirmajā Samuēla grāmatā pieminēts, ka arī priesteris Ēlis un pravietis Samuēls bija soģi[2]. Samuēls bija pēdējais soģis un iesvētīja pirmos Izraēlas karalistes ķēniņus Saulu un Dāvidu.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]