Berze

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Berzes spēks ir vienāds ar reakcijas spēka reizinājumu ar berzes koeficientu.

Berze ir spēks, kas darbojas pretēji kustības virzienam situācijā, kad viens ķermenis tiek vilkts gar otru. Ar berzi mēs sastopamies neskaitāmās sadzīves situācijās, cilvēks attīstoties ir iemācījies pielietot berzes īpašības neskaitāmos sadzīviskos priekšmetos, piemēram, automobiļu riepu saķere ar ceļa virsmu ir atkarīga no berzes, kas rodas starp automobiļa riepām un ceļa segumu. Šajā gadījumā jo lielāka berze, jo stabilāka ir mašīna tās vadīšanas laikā.

Berzi izraisa saskarē esošo virsmu mikronelīdzenumi, kā arī molekulārie mijiedarbības spēki.

Berzes veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir zināmi trīs berzes veidi: miera berze, slīdes berze un rites berze.

Miera berze ir tad, kad ķermenim ir jāpārvar berzes spēks, lai tas sāktu kustēties, piemēram, sākot stumt kādu priekšmetu pa kāda cita ķermeņa virsmu.

Slīdes berze rodas tad, kad viens ķermenis slīd pa otru. Šādu berzi var novērot, piemēram, slidojot, kad slidu asmeņi slīd pa ledus virsmu, šai piemērā berze tiek maksimāli samazināta, šī iemesla dēļ notiek slīdēšana.

Rites berze rodas vienam ķermenim ripojot pa kādu citu ķermeni. To var novērot, piemēram, gultņos un citur.

Siltuma izdalīšanās berzes procesā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No fizikas viedokļa ar berzes palīdzību ir ne tikai iespējams iegūt siltumu, bet pat iegūt uguni. To var izdarīt ar vairākām elementārām sentēvu metodēm, viena no tām ir paņemt praula klucīti, novietot to stabili, tā, lai tas nekustētos, un ar sausu koka nūjiņas galu virpināt pa šo klucīti, jo ātrāk virpina, jo rodas lielāks siltums, kad siltuma temperatūra sasniedz zināmu līmeni, berzēšanas vieta uzliesmo.

Berzes rezultātā radušos siltuma daudzumu Q var aprēķināt, izmantojot enerģijas nezūdamības likumu.

Katram priekšmetu pārim ir cits berzes koeficients. Ja priekšmets ir pilnīgi gluds, tad slidinot tik pat gludu priekšmetu pa tā slīdvirsmu, gandrīz nerodas berze, un priekšmeta ātrums praktiski nesamazinās.

Berzes likums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slīdes berzē berzes spēku, reakcijas spēku un berzes koeficientu saista sakarība:

F_b = \mu F_r,

kur Fb - slīdes berzes spēks, Fr - virsmas reakcijas spēks un \mu - slīdes berzes koeficients.

Slīdes berzes spēks, kas darbojas uz ķermeni, ir proporcionāls atbalsta virsmas reakcijas spēkam. Slīde rodas vienam ķermenim slīdot pa otra ķermeņa virsmu. Spēku, kas tajā laikā kavē kustību, sauc par slīdes berzes spēku.

Slīdes berzes spēku nosaka ķermeņa svars. Ķermenis ar savu svaru noslogo atbalsta virsmu. Tas izraisa atbalsta virsmas reakciju, ar kuru tā darbojas uz ķermeni. Uz horizontālas virsmas atbalsta reakcijas spēks Fr pēc trešā Ņūtona likuma ir vienāds ar ķermeņa svaru Fr = mg.

Berzes samazināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visur, kur berze nav nepieciešama, to cenšas samazināt. To var panākt eļļojot berzē esošās virsmas, pārejot no slīdes berzes uz rites berzi (piemēram, izmantojot gultņus) vai arī izvēloties piemērotus materiālus kuriem ir mazāka savstarpējā berze.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]