Sporaugi

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sporaugi
Pteridophytes
Lielā kosa (Equisetum telmateia)
Lielā kosa (Equisetum telmateia)
Klasifikācija
Valsts Augi (Plantae)
Apakšvalsts Sporaugi (Pteridophytes)
Iedalījums

Augstākie sporaugi jeb vienkārši sporaugi (latīņu: Pteridophytes) ir viena no trijām augu (Plantae) apakšvalstīm. Pārējās divas ir pirmsvasas augi (Bryophyte) un sēklaugi (Spermatophytes). Pie sporaugiem pieder papardes, staipekņi, kosas, čūskmēlītes, psiloti un ezerenes.

Sporaugi tāpat kā sēklaugi pieder pie vaskulāro augu grupas. Tie ir augi, kam stumbrā ir attīstīta vadaudu sistēma.[1] Tie var būt gan lakstaugi, gan kokveidīgi augi, kādi Latvijā neaug.[2] Sporaugiem neattīstās ne ziedi, ne sēklas, tie vairojas ar sporām. Vairojoties tiek producētas miljoniem sporu.[3] Ar sporām vairojas arī citi augi, kā dažas aļģes, sūnas, sēnes un ķērpji.

Vecākos informācijas avotos par sporaugiem sauc arī sēnes, tomēr sēnes vairs netiek pieskaitītas pie augu valsts. Tās izdala īpašā sēņu valstī, jo sēnes nesatur hlorofilu, neveic fotosintēzi, un barojas ar jau gatavām organiskām vielām.[1]

Evolūcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sporaugu apakšvalstī mūsdienās ir divi lieli dzīvo augu nodalījumi: staipekņi un paparžaugi.[4] Šajā apakšvalstī ir arī vairākas izmirušo, fosīlo augu grupas. Jaunākie zinātniskie atklājumi un pētījumi liecina, ka visiem mūsdienu augstākajiem sporaugiem ir viens, kopīgs aizvēsturisks priekštecis. Sēklaugi ir nosacīti tuvi radinieki sporaugiem, jo cēlušies no aizvēsturiska auga, kas ir tuvu radniecīgs sporaugu aizvēsturiskajam priekštecim.[5]

Klasifikācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]