Ķērpji

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dažādi ķērpji.

Ķērpji (latīņu: Lichenes) ir kompleksi simbiotiski organismi. Tos veido asku sēnes ar zaļaļģēm vai zilaļģēm. Trīs ķērpju ģintīs ietilpst bazīdiju sēnes. Šie koporganismi ir ļoti stabili un vienoti kā morfoloģiski, tā fizioloģiski. Ķērpjos esošās aļģes sauc par gonīdijām. Daži pētnieki to neuzskata par simbiozi, bet gan, kā īpašu sēņu parazītisma veids uz aļģēm: sēne uzsūc ūdeni un minerālvielas, bet aļģe sintezē ogļhidrātus. Vairāki pētnieki atraduši, ka ķērpju lapoņos ir arī baktērijas (Azotobacter), kas saista slāpekli.

Uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc anatomiskās uzbūves ķērpji ir ar homeomero laponi, kurā aļģes vienmērīgi izkliedētas pa visu laponi, un ar heteromero laponi, kurā izšķir vairākas kārtas, piemēram, augšējā mizas kārta, gonidiju kārta, serdes slānis un apakšējā mizas kārta. Vairums ķērpju ir pelēki, zaļi pelēki, brūngani, dzelteni, retāk balti vai melni. Pēc lapoņu veida ķērpjus iedala vairākās grupās:

  • Pirmķērpji — primitīvākie, tiem attiecības starp aļģi un sēni ir vēl ļoti nenoteiktas.
  • Pavedienķērpji — vairāk attīstīti.
  • Recekļa ķērpji — tiem sausā laikā plēvītes kļūst tumšas, cietas, bet slapjā — uzbriedušas.
  • Krevju ķērpjiem ir neliels, akmeņiem un koku stumbriem cieši pieguļošs laponis. Dažreiz laponis cieši saaug ar substrātu un virs tā var saskatīt tikai augļķermeņus, piemēram, rakstu ķērpjiem (Graphis scripta) u.c.
  • Lapu ķērpji atgādina vairāk vai mazāk dalītu līdzenu plātni, kas pieguļ substrātam un piestiprinājusies tam ar rizoīdiem. Uz priedēm, eglēm aug Pannello physodes, uz lapu kokiemPannello silicata, Pannello olivacea u.c. Ļoti bieži uz sienām, kokiem, kā arī uz akmeņiem aug spilgti dzeltenais sienas ķērpis (Xanthoria parietina).
  • Krūmveida ķērpji atgādina vairāk vai mazāk zarotus krūmus. Tie ir augstāk attīstītā ķērpju grupa. Šinī grupā ietilpst vairāki plaši izplatīti zemsegas augi sausos priežu mežos: kladoniju ģints (Cladonia) sugas Cladonia rangiļerina, Cladonia sylvatica, Cladonia alpestris, arī Islandes ķērpis. Uz lapu koku stumbriem aug Ramallna un Usnea ģinšu ķērpji.

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairojas galvenokārt veģetatīvi. Visbiežāk uz lapoņa virsmas izaug mazi kamoliņi (kaudzītes) sorāļi. Tajos attīstās sorēdijas. Tās sastāv no vienas vai vairākām aļģēm, ko ietver sēņu hifu režģis. Līdzīgi veidojumi ir arī izīdijas — matveida izaugumi, kuru vidū ir aļģes, bet ārējā kārtā sēņu hifu pinums. Izīdijas no lapoņa viegli atdalās, un vējš tās iznēsā. Ķērpji reizēm vairojas arī ar sporām. Tās attīstās augļķermeņos - apotēcijos un peritēcijos. No sporām dīgst sēņotne, kas, augot kopā ar aļģēm, izveido jaunu ķērpi.

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pazīstamas apmēram 20 000 ķērpju sugas. Tie izplatīti gandrīz visā zemeslodē. Aug augsnē, smiltīs, uz akmeņiem, žogiem, jumtiem, koku stumbriem, zariem, uz klintīm u.c. Spēcīgi attīstīti ķērpji ir arktiskajā tundrā un kalnos, kur daudz nokrišņu un liels gaisa mitrums. To attīstībai nepieciešams tīrs gaiss, jo ķērpji nepanes kaitīgas gāzes. Pilsētās ķērpji parasti neaug.

Saimnieciskā nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažas ķērpju sugas sauc par briežu ķērpjiem (Cladonia rangiferina, Cladonia sylvatica, Cladonia alpestris), ko ziemeļos lieto briežu barībai. Parasti ķērpju ganības, ko nograuzuši brieži, ataug 10—30 gadu laikā. Pēdējā laikā veic zinātniskus pētījumus, lai ar augšanas stimulatoriem paātrinātu ķērpju augšanu. Ķērpjus Evernia prunastri un Evernia furfuracea ļoti plaši izmanto parfimērijā. No dažām ķērpju sugām, piemēram, Rocella linciarla, kas aug uz akmeņiem dienvidu jūru piekrastēs, iegūst lakmusu un krāsvielas. No ķērpju cietes — lihenīna iegūst alkoholu. Iegūst arī antibiotiskas vielas, piemēram, binānu - no Usnea hirta, Aleatoria ochroleuca un Cladonia deformis.

Ķērpji bojā koka mizu, jo apgrūtina gāzu apmaiņu caur mizu, un noder par mitekli dažādiem kaitēkļiem. Tie veicina mitruma saglabāšanos uz stumbra un līdz ar to sekmē koku saslimšanu ar parazītiskām sēnēm. Tāpēc tos reizēm apkaro ar dažādiem ķīmiskiem preparātiem.