Parafīns

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Parafīna granulas

Parafīns (vācu: Paraffin, no latīņu: parum — 'maz' un affinis — 'radniecīgs')[1] ir vaskam līdzīgs, ķīmiski samērā inerts (no tā cēlies arī tā nosaukums) baltas krāsas piesātināto ogļūdeņražu jeb alkānu maisījums. "Parafīni" ir arī novecojis alkānu nosaukums. Parasti parafīna sastāvā ir alkāni ar formulām С18Н38 līdz С35Н72. Parafīna kušanas temperatūra ir 40—65 °C, blīvums 0,880—0,915 g/cm³ (pie 15 °C). Grūtāk kūstošo parafīna frakciju (kuras sastāvā ir alkāni ar vairāk kā 35 oglekļa atomiem), sauc par cerezīnu.

Iegūšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iegūst galvenokārt no naftas. Pirmo reizi ieguvis vācu ķīmiķis Karls fon Reihenbahs. Var iegūt arī no ozokerīta un citām ogļūdeņražus saturošām izejvielām.

Izmantošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parafīnu lieto sveču izgatavošanai un kā smērvielu (slīdošu koka detaļu ieziešanai, arī kā slēpju ziedi); sajauktu ar benzīnu var izmantot pretkorozijas pārklājumiem. No parafīna iegūst vazelīnu. Medicīnā izmanto sildošiem aplikumiem (sk. parafinoterapija). Izmanto arī kā pārtikas piedevu E905.

Radiotehnikā lieto elektrotehniskā papīra piesūcināšanai, kuru izmanto kondensatoru izgatavošanā un transformatoru tinumu izolēšanai. Ar parafīnu mēdz apstrādāt bezkarkasa induktivitātes spoles, lai pasargātu tās no vibrācijām un mikrofona efekta. Izmanto arī citur, kur nepieciešama laba elektriskās izolācijas spēja, mazi maiņstrāvas zudumi, zemas izmaksas un iespēja atbrīvoties no pārklājuma, to vienkārši uzsildot.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. R:, Norden AB, 2001, 487. lpp.