Tenors
Vikipēdijas raksts
| Vokālās balss tipi |
 |
| Soprāns |
| Mecosoprāns |
| Alts |
| Kontralts |
| Kontrtenors |
| Tenors |
| Baritons |
| Bassbaritons |
| Bass |
Tenors (itāļu: tenore, latīņu: tenere — ‘turēt, virzīt’) ir visaugstākā vīriešu balss, kas ir zemāka par sieviešu kontraltu, bet augstāka par vīriešu baritonu un tiek klasificēta kā trešā balss četru balsu pamatsistēmā (soprāns, alts, tenors, bass). Tenora balss diapazona robežas tenora solo partijām ir no do mazās oktāvas līdz do otrajai oktāvai, bet tenora koru partijām — no do mazās oktāvas līdz da pirmajai oktāvai. Ar īpašu izteiksmību un meistarību vokālajā mūzikā izceļas tenoru atskaņotais si♭ do otrajā oktāvā. Izšķir "lirisko" un "dramatisko" tenoru, "raksturtenoru", kā arī "altīno" tenoru (ļoti augsta, falsetam līdzīga balss).
Operu ārijas [izmainīt šo sadaļu]
- Alfrēds (Dž. Verdi "Traviata")
- Bendžamins Franklins Pinkertons (Dž. Pučīni "Madam Baterflai")
- Vladimirs Igorjevičs (A.Borodina "Kņazs Igors")
- Vodemons (P. Čaikovska "Jolanta")
- Hercogs (Dž. Verdi "Rogoleto")
- Dons Hosē (Ž. Bizē "Traviata")
- Grāfs Almaviva (Dž. Rosīni "Seviljas bārddzinis")
- Zigmunds (R. Vāgnera "Valkīra")
- Kavaradossi (Dž. Pučīni "Toska")
- Kanio (R. Leonkavallo "Pajaco")
- Loengrīns (R. Vāgnera "Loengrīns")
- Ļenskis (P. Čaikovska "Jevgēņijs Oņegins")
- Mannriko (Dž. Verdi "Trubadūrs")
- Otello (Dž. Verdi "Otello")
- Princis Kalafs (Dž. Pučīni "Turandota")
- Radamess (Dž. Verdi "Aīda")
- Fausta (Š. Guno "Fausts")
Literatūra [izmainīt šo sadaļu]
- Kārkliņš, Ludvigs. "Mūzikas leksikons". Izd. R.: "Zvaigzne", 1990. — 336. lpp., il. ISBN 5-405-00266-6.
 |
Šis ar mūziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
