Tenors

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vokālās balss tipi
Harry Belafonte singing 1954.jpg
Soprāns
Mecosoprāns
Alts
Kontralts
Kontrtenors
Tenors
Baritons
Bassbaritons
Bass

Tenors (itāļu: tenore, latīņu: tenere — ‘turēt, virzīt’) ir visaugstākā vīriešu balss, kas ir zemāka par sieviešu kontraltu, bet augstāka par vīriešu baritonu un tiek klasificēta kā trešā balss četru balsu pamatsistēmā (soprāns, alts, tenors, bass). Tenora balss diapazona robežas tenora solo partijām ir no mazās oktāvas do līdz otrās oktāvas do, bet tenora koru partijām — no mazās oktāvas do līdz pirmās oktāvas la. Ar īpašu izteiksmību un meistarību vokālajā mūzikā izceļas tenoru atskaņotais pirmās oktāvas sibemol un otrās oktāvas do (augstais do). Izšķir "lirisko" un "dramatisko" tenoru, "raksturtenoru", kā arī "altīno" tenoru (ļoti augsta, falsetam līdzīga balss).

Tenora balss diapazons

Operu ārijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kārkliņš, Ludvigs. "Mūzikas leksikons". Izd. R.: "Zvaigzne", 1990. — 336. lpp., il. ISBN 5-405-00266-6.