Žoržs Bizē
Vikipēdijas raksts
 |
Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, tos var pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
(1838.g.-1875.g.)
Bizē piedzima Parīzē, mūziķa ģimenē. Četru gadu vecumā viņš jau pazina notis, bet 10 gadus vecs iestājās Parīzes konservatorijā,, kur mācījās pie pazīstamā pianista un pedagoga Marmontela. Par diplomdarbu- kantāti “Kloviss un Klotilda”- konservatorija apbalvoja Bizē ar lielo Romas prēmiju, kas ļāva apceļot Itāliju. Pirmie radošie panākumi, iepazīšanās ar Itāliju, tās poēziju, glezniecību, arhitektūru, dabu- tas viss jauno komponistu iedvesmoja. Viņš uzcītīgi strādā 1859.gadā Bizē sacer Operu “Dons Prokopio”, 1863.g. - “Pērļu zvejniekus”, 1865.g. - “Ivanu Bargo”, 1866.g. - “Petras skaistuli”, 1871.gadā - ”Džamilē”. Starp Bizē labākajiem darbiem ir mūzika A.Dodē drāmai “Arlēziete”. Tās varonis, Provansas lauku jauneklis Frederiks, iemīlējis meiteni no Arlas. Bizē lieliski atklājis varoņu dvēseli, mūzikā uzburot gleznainas dabas ainavas. Pēc diviem gadiem parādījās slavenā “Karmena”. Tajā komponists atveidojis dzīvus raksturus, viņa mūzikas valoda ir neparasti sulīga un izteiksmīga. Opera sarakstīta jau gadu pirms Bizē nāves, tās triumfālos panākumus Eiropas, Amerikas, Āfrikas pilsētās komponists nepiedzīvoja, jo ne publika, ne kritika sākumā to nepieņēma, apvainojot komponistu netikumībā un pieklājības normu pārkāpšanā. Laiks tomēr visu ir nolicis savā vietā. Šodien dzīves patiesums, dramatiskās izteiksmības, muzikāli spilgto skatuvisko tēlu ziņā “Karmena” uzskatāma par vienu no Francijas opermākslas augstākajām virsotnēm. To pazīst un mīl visā pasaulē.
