Pēteris Čaikovskis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pēteris Čaikovskis
Пётр Ильич Чайкoвский
Pēteris Čaikovskis jaunībā.
Pēteris Čaikovskis jaunībā.
Personīgā informācija
Dzimis 1840. gada 7. maijā (25. aprīlī, pēc Jūlija kalendāra)
Valsts karogs: Krievija Votkinska, Vjatkas guberņa, Krievijas impērija
Miris 1893. gada 6. novembrī (25. oktobrī, pēc Jūlija kalendāra)
Valsts karogs: Krievija Sanktpēterburga, Krievijas impērija
Paraksts Tchaikovsky Signature.svg
Profesionālā informācija
Stils Romantisms
Žanrs Opera, balets, simfoniskā mūzika, kamermūzika
Mācības Sanktpēterburgas konservatorija
Skolotāji Antons Rubinšteins

Pjotrs Čaikovskis (krievu: Пётр Ильич Чайкoвский; dzimis 1840. gada 7. maijā [v.s. 25. aprīlī], miris 1893. gada 6. novembrī [v.s. 25. oktobrī], bija krievu komponists romantiķis, diriģents un pedagogs.

Dzīvesgājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Kamas-Votkinskas kalnraktuvju ciemā Vjatkas guberņā, Krievijas impērijas vidienē pie Urāliem (tagad Votkinska Udmurtijā), kalnrūpniecības inženiera Iļjas Čaikovska un viņa otrās sievas Aleksandras, dzimušas Asjē (Assier), ģimenē. Mūziku Pēteris Čaikovskis sāka mācīties jau piecu gadu vecumā, spēlējot klavieres. Pie mājskolotājiem mācījās valodas, mūziku, uzvedību un manieres. 1850. gadā ģimene pārcēlās uz Pēterburgu, kur viņš mācījās tieslietu skolā. Šajā laikā iepazinās ar itāļu pedagogu Luidži Picioli, kurš viņu iepazīstināja ar Rosīni, Bellīni un Doniceti daiļradi. Čaikovska tēvs novērtē dēla mīlestību pret mūziku un aizveda viņu pie Rūdolfa Kundingera - pazīstama klavierskolotāja no Nirnbergas. Jau 14 gadu vecumā, pēc mātes nāves, Čaikovskis uzrakstīja valsi viņas piemiņai.

1859. gadā viņš pabeidza Pēterburgas Tieslietu skolu, ieguva titulārpadomnieka pakāpi un vietu Justīcijas ministrijā, taču šis darbs viņu nesaistīja. 1862. gadā Čaikovskis iestājās tikko atvērtajā Sanktpēterburgas konservatorijā, lai nopietni nodotos kompozīcijai, mācījās pie Antona Rubinšteina. 1865. gadā beidza konservatoriju ar sudraba medaļu un uzsāka pedagoģisko darbu Maskavas konservatorijā. Šajā laika posmā viņš aktīvi piedalījās krievu inteliģences kultūras dzīvē. 1877. gads bija komponista lūzuma gads. Lielā pārslodze un neveiksmīgas laulības izraisīja nervu satricinājumu. Šajā gadā viņš uzrakstīja operu „Jevgeņijs Oņegins”.

1870. gadu beigās viņš devās uz ārzemēm, kur uzstājās kā diriģents un iepazinās ar Brāmsu, Grīgu, Sen-Sansu, Masnē. Milzīgus panākumus guva Čaikovska vadītie simfoniskie koncerti Berlīnē, Parīzē, Ženēvā, Londonā. 1885. gadā viņš tika ievēlēts par vienu no Krievu mūzikas biedrības Maskavas nodaļas direktoriem. 1891. gadā komponists pabija ASV. 1893. gadā viņam piešķīra Kembridžas universitātes mūzikas doktora grādu.

Pēc atgriešanās no ārzemēm Čaikovskis dzīvoja Maidanovā un Kļinā Maskavas tuvumā un Pēterburgā. Miris Pēterburgā holēras epidēmijas laikā 1893. gada 6. novembrī, apbedīts Aleksandra Ņevska klosterī.

Muzikālais devums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baleti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēteris Čaikovskis dzīves beigu posmā

Čaikovski pazīst galvenokārt pēc viņa radītās baleta mūzikas, kaut gan viņš tai pievērsās tikai dzīves pēdējos gados. Čaikovska baleta mūzika ir sava veida apvērsums šim žanram, jo Čaikovska mūzika nav vienkārši pavadījums bet gan atklāj baleta saturu un darbojošos personu jūtas. Slavenākie Čaikovska baleti:

  • "Gulbju ezers", Čaikovska pirmais balets, pirmoreiz tika izrādīts Maskavas Lielajā teātrī 1877. gadā. Latvijas Nacionālajā operā uzvests 2002. gadā. Kā viņš pats rakstījis kādā vēstulē, šo darbu viņš uzņēmies rakstīt "daļēji naudas dēļ, daļēji tādēļ, ka sen vēlējies izmēģināt roku šajā žandrā". [nepieciešama atsauce]
  • "Apburtā princese" - Čaikovskis šo savu darbu uzskata par vienu no saviem labākajiem. Pirmizrāde 1890. gadā Pēterburgas Mariinskij Teatr.
  • "Riekstkodis" - Čaikovska pēdējais balets. Ar šo savu darbu Čaikovskis nebija apmierināts, taču tas visā pasaulē ir guvis ļoti lielu ievērību un atzinību. Latvijas Nacionālajā operā uzvests vairākas reizes - 1928., 1957., 1972. un 1988. gadā.

Operas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čaikovskis savas dzīves laikā sarakstīja desmit operas. Slavenākās no tām ir "Jevgēņijs Oņegins" un "Pīķa dāma"

Simfonijas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čaikovskis sarakstīja sešas simfonijas. Par labākajām tiek uzskatītas 1., 4., 5., 6. Pēdējā tiek uzskatīta par izcilu un vērtējama tikpat augstu kā Bēthovena piektā un devītā simfonijas.

Skaņdarbu "Manfrēds" pielīdzina simfonijai, bet mūzikas zinātnieku rindās tā netiek uzskatīta par tādu.

Skaņdarbi - koncerti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. koncerts klavierēm ar orķestri
  • Vijoļkoncerts
  • Čella koncerts "Variācijas par rokoko tēmu"

Avoti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]