Termometrs

Vikipēdijas raksts

Dzīvsudraba medicīniskais termometrs

Termometrs - ierīce gaisa, ūdens, augsnes u.c. temperatūras mērīšanai. Temperatūras mērīšana notiek tā, ka izmēra kādu no parametriem (piemēram, tilpumu vai elektrisko pretestību), termometram atrodoties termodinamiskā līdzsvara stāvoklī ar mērāmo sistēmu. Termometra galvenā sastāvdaļa ir kāda viela, kuras fizikālo īpašību maiņu, mainoties temperatūrai, lieto temperatūras reģistrēšanai. Atkarībā no termometriskās vielas izšķir vairāku veidu termometrus:

• Šķidruma termometrs. Tas ir visizplatītākais termometrs. Tur mēra šķidruma izplešanos (tilpuma maiņu).
• Bimetāliskais termometrs. Sastāv no divu dažādu metālu vienāda garuma plāksnītēm, kas savienotas kopā. Tā kā dažādiem metāliem termiskās izplešanās koeficients ir dažāds, mainoties temperatūrai, plāksnītes izliecas. Izliekums ir atkarīgs no temperatūras un to var viegli mērīt.
• Gāzes (un kondensācijas) termometri. Tur mēra gāzes spiedienu (noslēgtā tilpumā), mainoties temperatūrai. Šos sauc arī par manometriskajiem termometriem, jo temperatūru tur nolasa no manometra. Kondensācijas termometrs no gāzes termometra atšķiras ar to, ka tur ir gaistošs šķidrums līdzsvarā ar savu tvaiku, un, mainoties temperatūrai, tas iztvaiko un kondensējas, mainot savu tilpumu.
• Pretestības termometrs. Šeit mēra kāda materiāla elektriskās pretestības izmaiņas. Materiāls parasti ir kāds metāls (varš vai platīns) vai pusvadītājs.
• Termoelements (termopāris). Mēra divu sametinātu metālu termoelektriskā EDS maiņu. Var mērīt augstākas temperatūras, nekā ar pretestības termometriem.
• Pirometrs. Tur mēra siltumstarojumu (un gaismas starojumu), kas nāk no mērāmā ķermeņa. Šeit par termometrisko vielu iespējams lietot arī pašu mērāmo vielu, tikai jāzina tās melnuma pakāpe.

Mehāniskais bimetāliskais termometrs

Elektroniskais medicīniskais termometrs salīdzinājumā ar dzīvsudraba termometru

Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.