Transs

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par apziņas stāvokli. Par citām jēdziena transs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Transs (franču: trance, no transir — 'sastingt') medicīniskā nozīmē ir īslaicīga funkcionāla apziņas aptumšošanās. Parasti notiek pēkšņi, piemēram, epilepsijas lēkmju laikā.[1] Transa laikā izmainās apziņas kontrole pār informācijas apstrādi, ko var objektīvi reģistrēt pēc smadzeņu darbības, it sevišķi bēta viļņu izmaiņām.

Medicīnā transs tiek atzīts par dziedinošu apziņas stāvokli, kura laikā cilvēks gūst apmēram divreiz vairāk atpūtas, nekā miega laikā. Ja cilvēks transa stāvoklī ieiet apzināti (piemēram, reliģisku rituālu laikā), to sauc par meditēšanu. Dažreiz cilvēks transa stāvoklī nokļūst liela noguruma vai informatīvas pārslodzes dēļ — tādējādi organisms aizsargā sevi no pārmērīga stresa.

Transa fizioloģiskās pazīmes:

  • skatiena fiksācija;
  • acu zīlīšu paplašināšanās;
  • rīšanas un mirkšķināšanas refleksu palēnināšanās;
  • elpošanas palēnināšanās un padziļināšanās;
  • sirdsdarbības palēnināšanās;
  • pavājināta reakcija uz ārējiem kairinātājiem;
  • muskuļu atslābināšanās;
  • sejas grumbu izlīdzināšanās;
  • motoro reakciju aizture.

Psiholoģijā par transu dēvē tādu apziņas krēslas stāvokli, kurā nav novērojamas halucinācijas vai murgi. Pie transa pieskaita arī ekstāzes vai gaišredzības stāvokļus. Transa laikā cilvēks spēj automātiski veikt sarežģītas darbības, kaut arī parastā telpas un laika sajūta viņam ir zudusi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. R:, Avots, 2005, 812. lpp.