Ufas "Salavat Julajev"
Салават Юлаев | ||
Pilsēta | Ufa, Krievija | |
Līga | Kontinentālā hokeja līga | |
Konference | Austrumu konference | |
Divīzija | Černišova divīzija | |
Dibināts | 1957 | |
Halle | Ufas arēna | |
Krāsas | ||
Menedžeris | Leonīds Vaisfelds | |
Galvenais treneris | Tomi Lāmsa | |
Mediji | hcsalavat.ru | |
Sadarbojas ar | Ufas "Tolpar" (JHL) | |
Nosaukuma vēsture | ||
---|---|---|
1957—1959 | Ufas "Trud" | |
1959—1962 | Ufas "Gastello" | |
Tituli | ||
Gagarina kausi | 1 | |
Krievijas Superlīgas kausi | 1 | |
Bratinas kausi | 1 |
Ufas "Salavat Julajev" (krievu: Салават Юлаев Уфа) ir hokeja komanda, kura bāzēta Ufā, Krievijā. Kopš 2008. gada klubs spēlē Kontinentālājā hokeja līgā. 2011. gadā tas triumfēja Gagarina kausa izcīņā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Klubs tika dibināts 1957. gadā kā Ufas "Trud". 1962. gadā klubs tika pārdēvēts par godu baškīru nacionālajam varonim Salavatam Julajevam. Klubs spēlēja PSRS hokeja līgā līdz pat 1978. gadam, kad no tās izkrita. Spēlējot PSRS Augstākajā līgā, laikposmā līdz 1982. gadam tā trīs reizes izcīnīja čempiones titulu, taču vien ar trešo piegājienu spēja kvalificēties, lai atgrieztos PSRS hokeja līgā. Tiesa, nonākot atpakaļ PSRS hokeja līgā, jau pirmajā sezonā Ufas klubs no tās atkal izkrita. 1987. gadā "Salavat Julajev" atgriezās PSRS hokeja augstākajā līgā.
Sākot ar 1992. gadu klubs spēlēja Starptautiskajā hokeja līgā. Pēc Krievijas Superlīgas izveides, klubs uzsāka spēlēt tajā, un 2008. gadā kļuva par līgas pēdējo čempionvienību. Izveidojoties Kontinentālajai hokeja līgai "Salavat Julajev" jau bija viens no spēcīgākajiem līgas klubiem, pirmajās divās sezonās izcīnot Kontinenta kausu, bet 2010.—11. sezonā tas izcīnīja līgas čempiones titulu — Gagarina kausu.
Spēlētāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pašreizējais sastāvs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēdējoreiz atjaunots 2022. gada 23. februārī.
Vārtsargi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aizsargi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Pāvels Koļedovs 2
- 11 Grigorijs Paņins (Kapteinis)
- 28 Andrejs Zubarevs
- 33 Mihails Naumenkovs
- 36 Filips Larsens
- 48 Jevgeņijs Birjukovs
- 63 Dinars Hafizuļins
- 85 Šakirs Muhamaduļins
- 97 Viktors Antipins
Uzbrucēji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 10 Viktors Tihonovs
- 16 Džefs Plets
- 17 Stepans Saņņikovs
- 19 Daniils Baškirovs
- 27 Rodions Amirovs
- 41 Nikolajs Kuļomins
- 60 Markuss Granlunns
- 61 Daniils Alaļikins
- 62 Pjotrs Hokrjakovs
- 65 Sakari Manninens
- 68 Artjoms Pimenovs
- 70 Tēmu Hartikainens (Kapteiņa palīgs)
- 78 Aleksandrs Kadeikins
- 87 Gļebs Kuzmins
- 92 Aleksejs Pustozjorovs
- 93 Sergejs Šmeļovs
- 98 Vladislavs Kartajevs
Visu KHL sezonu rezultāti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sezona | Sp | U | Up | Zp | Z | V+ | V- | Punkti | Regulārā sezona | Izslēgšanas spēles | Rezultatīvākais spēlētājs | Labākais vārtu guvējs |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
2008.—09. | 56 | 38 | 5 | 5 | 8 | 203 | 116 | 129 | 1. Bobrova divīzijā | zaudējums pirmajā kārtā, 1—3 (Avangard) | Aleksejs Tereščenko | Aleksejs Tereščenko |
2009.—10. | 56 | 37 | 7 | 4 | 8 | 215 | 116 | 129 | 1. Černišova divīzijā | zaudējums konferences finālā, 2—4 (Ak Bars) | Aleksandrs Radulovs | A.Radulovs, P.Tūresens |
2010.—11. | 54 | 29 | 9 | 4 | 12 | 210 | 144 | 109 | 2. Černišova divīzijā | izcīna Gagarina kausu, 4—1 (Atlant) | Aleksandrs Radulovs | Patriks Tūresens |
2011.—12. | 54 | 23 | 7 | 6 | 18 | 173 | 152 | 89 | 2. Černišova divīzijā | zaudējums pirmajā kārtā, 2—4 (Ak Bars) | Aleksandrs Radulovs | Aleksandrs Radulovs |
2012.—13. | 52 | 24 | 5 | 6 | 17 | 148 | 140 | 88 | 2. Černišova divīzijā | zaudējums otrajā kārtā, 3—4 (Ak Bars) | Igors Mirnovs | Igors Mirnovs |
2013.—14. | 54 | 25 | 6 | 7 | 16 | 155 | 140 | 94 | 2. Černišova divīzijā | zaudējums konferences finālā, 1—4 (M Metallurg) | Dmitrijs Makarovs | Igors Mirnovs |
2014.—15. | 60 | 25 | 3 | 5 | 27 | 158 | 173 | 86 | 4. Černišova divīzijā | zaudējums pirmajā kārtā, 1—4 (M Metallurg) | Kirils Koļcovs | Kirils Koļcovs |
2015.—16. | 60 | 29 | 5 | 4 | 22 | 179 | 156 | 101 | 3. Černišova divīzijā | zaudējums konferences finālā, 1—4 (M Metallurg) | Līnuss Ūmarks | Līnuss Ūmarks, Igors Grigorenko |
2016.—17. | 60 | 21 | 6 | 13 | 20 | 169 | 174 | 88 | 3. Černišova divīzijā | zaudējums pirmajā kārtā, 1—4 (Ak Bars) | Līnuss Ūmarks | Kirils Kaprizovs |
2017.—18. | 56 | 26 | 5 | 5 | 20 | 151 | 139 | 93 | 1. Černišova divīzijā | zaudējums otrajā kārtā, 3—4 (Traktor) | Līnuss Ūmarks | Tēmu Hartikainens |
2018.—19. | 62 | 24 | 7 | 10 | 21 | 158 | 140 | 72 | 3. Černišova divīzijā | zaudējums konferences finālā, 2—4 (Avangard) | Līnuss Ūmarks | Antons Burdasovs |
2019.—20. | 62 | 23 | 6 | 10 | 23 | 153 | 144 | 68 | 3. Černišova divīzijā | pārtraukta pandēmijas dēļ | Līnuss Ūmarks | Ņikita Sošņikovs |
Līderi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Komandas KHL rezultatīvākie spēlētāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Spēlētājs | Poz | Sp | V | RP | P-ti | P/S |
Tēmu Hartikainens | U | 391 | 126 | 158 | 284 | 0,73 |
Līnuss Ūmarks | U | 285 | 70 | 201 | 271 | 0,95 |
Aleksandrs Radulovs | U | 210 | 91 | 163 | 254 | 1,21 |
Kirils Koļcovs | A | 311 | 49 | 130 | 179 | 0,58 |
Igors Grigorenko | U | 278 | 92 | 86 | 178 | 0,64 |
Sergejs Zinovjevs | U | 207 | 48 | 90 | 138 | 0,67 |
Vitālijs Proškins | A | 266 | 23 | 104 | 127 | 0,48 |
Patriks Tūresens | U | 110 | 53 | 70 | 123 | 1,12 |
Dmitrijs Makarovs | U | 184 | 37 | 70 | 107 | 0,58 |
Filips Larsens | A | 178 | 31 | 71 | 102 | 0,57 |
Kluba spēlētāju rekordi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Visvairāk gūto vārtu sezonā: Patriks Toresens, 29 (2010.—11.)
- Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: Aleksandrs Radulovs, 60 (2010.—11., KHL rekords)
- Visvairāk gūto punktu sezonā: Aleksandrs Radulovs, 80 (2010.—11., KHL rekords)
- Visvairāk soda minūšu sezonā: Aleksandrs Radulovs, 92 (2008.—09.)
- Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: Kirils Koļcovs, 35 (2013.—14.)
Zvaigžņu spēļu dalībnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Komandas iepriekšējie logo
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Kluba logo no 1961. līdz 1981. gadam
-
Kluba logo no 1981. līdz 1989. gadam
-
Kluba logo no 1992. līdz 1996. gadam