Uzņēmējdarbība

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Uzņēmējdarbība ir saimnieciska darbība — ražošana vai pakalpojumu sniegšana, ko veic uzņēmējs ar noteiktu mērķi — parasti peļņas gūšanu. Latvijas likumdošanas aktos uzņēmējdarbības vietā oficiāli tiek lietots termins — komercdarbība, bet uzņēmēja vietā — komersants[1]. Uzņēmējdarbības veikšanai uzņēmēji veido uzņēmumus kā organizatoriski saimnieciskas vienības.

Uzņēmējdarbība ir viena no galvenajām Eiropas Komisijas politikas jomām. Šīs politikas pamatā ir trīs galvenās prioritātes: uzņēmumu konkurētspēja, enerģētika un apkārtējā vide. Komisijas mērķis ir panākt ciešāku integrētību starp šīm prioritātēm, vienlaicīgi nodrošinot uzņēmējdarbības regulēšanas stabilitāti un prognozējamību[2].

Uzņēmējdarbība tiek regulēta ne tikai Latvijā un citās atsevišķās Eiropas Savienības valstīs, bet Eiropas Savienībā kopumā kā vienots process. To nosaka virkne likumu un citi nacionālie un starptautiskie normatīvie dokumenti, tai skaitā "Eiropas komercsabiedrību likums"

Uzņēmējdarbības vide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzņēmējdarbības vidi pamatā nosaka vairāki savstarpēji saistīti faktori:

  • makroekonomiskā stabilitāte,
  • birokrātiskais slogs uzņēmējdarbībai,
  • īpaši — tiesību normu piemērošana un nodokļu administrēšana,
  • finanšu institūciju stabilitāte,
  • tiesiskums un likuma vara,
  • korupcijas līmenis,
  • personiskā un īpašuma drošība,
  • infrastruktūras pieejamība un kvalitāte,
  • valsts sektora efektivitāte, izveidojot regulējošo ietvaru, it īpaši konkurences jomā.

Uzņēmējdarbības vides iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzņēmējdarbības vidi iedala ārējā un iekšējā vidē.

Iekšējā vidē rodas problēmas, kuras spēj izmainīt tās stāvokli. Savukārt ārējai organizācijas videi ir raksturīga augsta dinamika un nepārtrauktas, bieži maz paredzamas ekonomiskās un sociālās izmaiņas.[3]

Organizācijas stāvokli ietekmē attiecības ar pasūtītājiem un klientiem, akciju vērtība fondu tirgū, tirgus cenu izmaiņas, procesi kreditēšanas jomā, produkcijas realizācijas apstākļu pasliktināšanās vai uzlabošanās. Vienā gadījumā tiek radīti labvēlīgi apstākļi, citos — papildu ierobežojumi un grūtības.

Uzņēmuma attīstība konkrētā periodā ir atkarīga no tā ārējās un iekšējas vides īpatnībām. Ja uzņēmumu uzskata par atvērtu sistēmu, kura saņem no ārējās vides resursus, enerģiju, personālu un patērētājus, tad, lai vērtētu savas nākotnes iespējas, ir jāņem vērā tās izmaiņas, kuras notiek un kuras var notikt nākotnē šajā ārējā vidē.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. [1]
  2. [2]
  3. Ukolovs, V., Mass, A. Vadības teorija. Rīga: Jumava, 2006. 246 lpp
  4. Niedrīte, V. Uzņēmumu saimnieciskās darbības plānošana. Rīga: Latvijas Universitāte, 2000. 123 lpp.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]