Vēži
- Šis raksts ir par dzīvniekiem. Par citām jēdziena vēži nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
- Šis raksts ir par dzīvniekiem. Par citām jēdziena vēzis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Vēži Astacidea (Latreille, 1802) | |
|---|---|
 Baltspīļu vēzis (Austropotamobius pallipes) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Apakštips | Vēžveidīgie (Crustacea) |
| Klase | Augstākie vēži (Malacostraca) |
| Kārta | Desmitkājvēži (Decapoda) |
| Apakškārta | Pleocimāti (Pleocyemata) |
| Infrakārta | Vēži (Astacidea) |
 Vēži Vikikrātuvē | |
Vēži (Astacidea) ir desmitkājvēžu kārtas (Decapoda) infrakārta, kas apvieno apmēram 780 sugas. Kopumā vēžu infrakārta apvieno 5 mūsdienās dzīvojošu sugu virsdzimtas. Katrā no tām ir vairākas fosilo sugu dzimtas.[1]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vēžu infrakārtas sugas sastopamas visā pasaulē: gan okeānos un jūrās, gan saldūdens tilpēs. Kopumā trīs dzimtas apvieno saldūdens vēžus — ziemeļu puslodē izplatītās Amerikas vēžu (Cambaridae) un upesvēžu dzimtas (Astacidae) sugas un Dienvidu puslodē mītošās dienvidu vēžu dzimtas (Parastacidae) sugas.[2] Turklāt 80% Amerikas vēžu sugu sastopamas ASV, bet lielākā daļa dienvidu vēžu mājo Austrālijā.[2] Kopumā saldūdens vēži sastopami gandrīz visos kontinentos, izņemot Āfriku un Antarktīdu. Arī daļā Āzijas nemājo neviena saldūdens vēžu suga.[3] Toties saldūdens vēži mājo Madagaskarā, kā arī Jaunzēlandē.[2]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijas saldūdens tilpēs sastopamas 4 vēžu sugas: platspīļu upesvēzis (Astacus astacus), šaurspīļu upesvēzis (Astacus leptodactylus), Amerikas signālvēzis (Pacifastacus leniusculus) un dzeloņvaigu vēzis (Orconectes limosus).[4]
Kopīgās īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vēži no citām desmitkājvēžu sugām atšķiras to, ka tiem ir spīles uz pirmajiem trim kāju pāriem (ejkājām), turklāt pirmā pāra spīles ir daudz lielākas nekā pārējiem diviem pāriem.[5] Pēdējie divi ejkāju pāri ir vienkārši, bez spīlēm, izņemot garpirkstu omārus (Thaumastocheles), kuriem arī pēdējam piektajam ejkāju pārim ir nelielas spīlītes.[6]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Vēžu infrakārta (Astacidea)
- Dienvidu vēžu virsdzimta (Parastacoidea)
- Dienvidu vēžu dzimta (Parastacidae)
- Omāru virsdzimta (Nephropoidea)
- Omāru dzimta (Nephropidae)
- Rifu omāru virsdzimta (Enoplometopoidea)
- Rifu omāru dzimta (Enoplometopidae)
- Upesvēžu virsdzimta (Astacoidea)
- Amerikas vēžu dzimta (Cambaridae)
- Upesvēžu dzimta (Astacidae)
- Dienvidu vēžu virsdzimta (Parastacoidea)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «A classification of living and fossil genera of decapod crustaceans». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. martā. Skatīts: 2015. gada 2. novembrī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Decapoda: Astacidea». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 25. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 2. novembrī.
- ↑ «Crustacea, the Higher Taxa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 5. jūlijā. Skatīts: 2008. gada 5. jūlijā.
- ↑ «Desmitkājvēži (Decapoda)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 9. decembrī. Skatīts: 2015. gada 3. novembrī.
- ↑ Gary Poore (2004). "Astacidea – scampi & crayfish". Marine Decapod Crustacea of Southern Australia: a Guide to Identification. CSIRO Publishing. pp. 159–167. ISBN 9780643099258.
- ↑ Lipke Holthuis (1991). "Infraorder Astacidea Latreille, 1802". FAO species catalogue Vol. 13: Marine Lobsters of the World. Rome, Italy: Food and Agriculture Organization. pp. 19–86. ISBN 92-5-103027-8.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Infraorder Astacidea Latreille, 1802
- Tolweb: Astacidea Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē.
- WoRMS taxon details: Astacidea
|