Valentīns Bērzkalns

Vikipēdijas lapa
Valentīns Bērzkalns
Personīgā informācija
Dzimis 1914. gada 17. septembrī
Izvalta, Vitebskas guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1975. gada 18. februārī (60 gadi)
Dženkintauna, Pensilvānija, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Tautība latvietis
Profesionālā informācija
Stils Kora mūzika
Mācības Latvijas konservatorija

Valentīns Bērzkalns (1914-1975) bija latviešu mūzikas vēsturnieks, komponists un mūzikas pedagogs, kas pēc Otrā pasaules kara beigām dzīvoja ASV.

Bērzkalna tautasdziesmu apdares ir vienkāršas, bet sirsnīgas, patiesas, koriski labi izstrādātas. Tās atskaņoja daudzos latviešu trimdas dziesmu svētkos, gūstot klausītāju nedalītu atzinību.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grāmatas "Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940" vāks.

Dzimis 1914. gada 17. septembrī Izvaltā Latgalē.[1] Mācījās Rēzeknes skolotāju institūtā un 1930. gadu otrajā pusē studēja Latvijas konservatorijas kompozīcijas teorijas klasē, viņa pirmie sacerējumi bija variācijas par latviešu tautasdziesmas "Visiem rozes dārzā ziedēj’, Manas rozes neziedēja" tēmu. Pēc studiju beigšanas viņš strādāja par mūzikas pedagogu Zilupes un Rēzeknes skolās, vēlāk Mālpils mājturības vidusskolā u.c.

Otrā pasaules kara beigās viņš devās bēgļu gaitās uz Vāciju, no 1955. gada dzīvoja Filadelfijas pilsētā ASV, kur vadīja ansambli "Sidrabene". 1958. gadā publicēja pētījumu "Ceļi" par Jurjānu Andreju. Piedalījās trimdas latviešu dziesmu svētkos, dziesmu dienās un turpināja latviešu dziesmu svētku vēstures pētījumus, kas 1965. gadā noslēdzās ar apjomīgas grāmatas "Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940" izdošanu. 1968. gadā iznāca viņa grāmata "Latviešu dziesmu svētki trimdā". Līdztekus vēstures pētījumiem Bērzkalns pierakstīja visus latviešu mūzikas dzīves notikumus, no 1968. gada bija ASV Latviešu Koru apvienības izdotā periodiskā rakstu krājuma „Latvju Mūzika” galvenais redaktors un veidoja "Latviešu mūzikas vārdnīcu".

Miris 1975. gada 18. februārī Dženkintaunā (Jenkintown) pie Filadelfijas no sirds slimības.[2]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Valentīns Bērzkalns. Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940. Bruklina: Grāmatu draugs, 1965. - 559 lappuses
  • Valentīns Bērzkalns. Latviešu dziesmu svētki trimdā: 1946-1965. Bruklina: Grāmatu draugs, 1968. - 445 lappuses

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Zirnītis, E. “Latviešu nacionālās dziesmas koklētājs.” Akadēmiskā Dzīve: 1976. Nr. 18.: 105.-106.
  • “Miris mūzikas vēsturnieks Valentīns Bērzkalns.” Laiks, 1975. 22. februāris.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]