Rēzekne

Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Rēzekne nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Rēzekne
—  Republikas pilsēta  —
Latgales Māras piemineklis
Karogs Ģerbonis
Rēzekne
Koordinātas: 56°30′23″N 27°19′50″E
Valsts	Latvija
Pirmoreiz minēta	12. gs.
Dibināta	1285. gadā
Pilsētas tiesības	no 1773. gada
Vēsturiskie nosaukumi	latgaliešu: Rēzne vācu: Rositten poļu: Rzeżyca krievu: Режица
Administrācija
- Tips	Rēzeknes dome
- Domes priekšsēdētājs	Aleksandrs Bartaševičs (SC)
Platība
- Kopējā	17,48 km²
- Sauszeme	16,74 km²
- Ūdens	0,74 km²
Augstums vjl	158,2 m
Iedzīvotāji (2010)
- Kopā	34 912
- blīvums	1 997,3/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
- Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-46(01-06)
Tālruņu kods	(+371) 646
Mājaslapa: www.rezekne.lv

Rēzekne ir Latvijas valsts nozīmes pilsēta, Rēzeknes upes ielejā. Visticamāk, ka nosaukumu pilsēta ieguvusi no upes. Rēzekne ir izvietojas uz 7 pakalniem. Tā atrodas Latvijas austrumu daļas novada — Latgales centrā, Latgales Augstienes ziemeļu nogāzē, divu starptautisku transporta maģistrāļu — Sanktpēterburgas—Varšavas un Rīgas—Maskavas — krustojumā. Izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis, pilsētas loma rūpniecībā, kultūras un izglītības jomā nosaka Rēzeknes reģionālo un valstisko nozīmību.

Pilsētas tiesības Rēzeknei tika piešķirtas 1773. gadā. Pilsētas ģerbonis - zilā laukumā uz kreiso pusi soļojošs zeltīts grifs ar vairogu Latvijas valsts karoga krāsās. Heraldikā grifs nozīmē bagātību sargātāju.

Rēzekne atrodas 242 km attālumā no valsts galvaspilsētas Rīgas, kā arī 685 km attālumā no Krievijas galvaspilsētas Maskavas, 450 km no Sanktpēterburgas un 860 km no Polijas galvaspilsētas Varšavas.

Rēzeknes pilsētas teritorijas platība ir 1748,0 ha jeb aptuveni 18 km², no tās apbūvētās zemes platības aizņem 1211,0 ha, zaļie apstādījumi un meži 214 ha, lauksaimnieciskās zemes 232,0 ha, bet ūdeņi 74,0 ha.

Pilsētā dzīvo apmēram 35 tūkst. iedzīvotāju (35 782 2008. gadā). Iedzīvotāju blīvums uz vienu kvadrātkilometru ir 1987 iedz./km². Pēdējo simts gadu laikā iedzīvotāju skaits ir pieaudzis aptuveni 4 reizes, tomēr 1990. gados vērojama tendence iedzīvotāju skaitam samazināties no 43,2 tūkstošiem 1990. gadā uz 41,7 tūkstošiem iedzīvotāju 1997. gada sākumā. Tomēr iedzīvotāju samazināšanās temps palielinājās un 2008. gada vidū tie ir tikai 35,7 tūkstoši iedzīvotāju.

Augstākā vieta Rēzeknē sasniedz aptuveni 160 m, bet zemākā - 130 m virs Baltijas jūras līmeņa.

Gada vidējā gaisa temperatūra Rēzeknē ir 4,7 grādi, janvārī līdz -7 grādi, jūlijā līdz +17 grādiem. Absolūtais temperatūras minimums novērots janvārī, februārī -39 °C, absolūtais maksimums - jūlijā +34 °C. Atkušņa iestāšanās vidējais datums pavasarī ir 30. marts, rudenī pirmās salnas parasti tiek novērotas sākot no 15. novembra. Dienu skaits ar diennakts vidējo temperatūru virs 0 grādiem ir 230. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir 639 mm. Ziemā biežas dabas parādības ir migla, putenis un kailsals.

Vēsture

Jersikas ķēniņvalsts sastāvā

Vēsturnieki apgalvo, ka paugurainais apvidus Rēzeknes upes līkumā bija apdzīvots jau sirmā senatnē. Rēzeknes pilskalns 2000m² platībā bijis apdzīvots kopš latgaļu cilšu ienākšanas šajā novadā apmēram 10. gadsimtā. Arheoloģiskajos izrakumos 1980.—1981. gadā tika izpētīta 300m² liela pilskalna platība (Ē. Mugurēvičs) un atklāts, ka 10.—11. gadsimtā latgaļu pilskalnu apdzīvojusi karadraudze kopā ar tirgotājiem un amatniekiem. Pirms vācu krustnešu iebrukuma pašreizējā Rēzeknes teritorija bija Jersika valsts daļa, ko Novgorodas hronikās dēvēja par Lotigolu.

• 1209. gada rudenī pēc militāra uzbrukuma Jersikas ķēniņu Visvaldi piespieda kļūt par bīskapa Alberta vasali, par ķīlu izmantojot viņa sagūstīto sievu. Trīs daļas no Jersikas valsts, ieskaitot Rēzekni, Visvaldis saņēma atpakaļ par feodālu lēni, bet pārējā daļa palika bīskapa rīcībā.
• 1224. gadā Jersikas Visvaldis "lūdza" atdot Livonijas bīskapam savas atlikušās karaļvalsts pusi, ko bīskaps Alberts izlēņoja tālāk Ikšķiles bruņiniekam Konrādam. Dzimtas leģenda vēsta, ka Ikšķiles Konrāds apprecējis Visvalža meitu.

Livonijas Konfederācijas sastāvā

Rēzeknes fogta pils drupas 1797. gadā (no J. K. Broces kolekcijas).

Rēzeknes pilsdrupas pilskalnā.

• 1239.gada 19.aprīlī Rīgas bīskaps Nikolajs ar savu domkapitula un vasaļu piekrišanu dāvināja Livonijas ordenim jau mirušā Jersikas ķēniņa daļas pusi līdz ar visiem lauku piederumiem, tiesībām un desmito tiesu, bet ar nosacījumu, ka ordenis uzņemsies segt mūra piļu uzturēšanas un mantinieku lēņa tiesību izpirkšanas izdevumu divas trešdaļas; ja kāds no mantiniekiem nomirtu pirms šāda izlīguma, tad viņa mantojuma puse pienāktos Livonijas ordenim, bet otra puse Livonijas bīskapam; ja kāds no mantiniekiem vēlētos saņemt savu tiesu pašā pilī vai tās lauku piederumos, tad bīskaps solījās novietot viņu savā daļā, neapgrūtinot ordeni.
• 1285. gadā, balstoties uz 1239. gada līgumu, Livonijas ordeņa mestrs Vilhelms Šurborgs Rēzeknes pilskalnā uzcēla cietoksni, kas sastāvēja no divstāvu mūra pils un akmens mūriem ar trīsstāvu torņiem. Rakstos minētais pils nosaukums bija "Rositten".
• No 13. līdz 16. gadsimtam Rēzeknes pils bija Livonijas ordeņa Rēzeknes fogtejas centrs, kas aptvēra tagadējos Rēzeknes un Ludzas rajonus. Pilī pastāvīgi uzturējās karaspēka garnizons, ko veidoja fogts ar ordeņa brāļiem un kalpotājiem. Kara laikā tika mobilizēts arī vietējo iedzīvotāju karaspēks.
• 1324. gadā Novgorodas karaspēks iebruka ordeņa Rēzeknes fogtejā un aizveda gūstā daudz iedzīvotāju.
• 1481. gadā Pleskavas karaspēks ar sabiedrotajiem uzbruka Rēzeknes pilij.
• 1558. gadā, nolūkā aizņemties naudu karam ar Krieviju, Livonijas ordenis ieķīlāja Rēzeknes fogteju Polijas-Lietuvas karalim Sigismundam II Augustam.

Žečpospoļitas sastāvā

Režicas ģerbonis.

• No 1582. gada Rēzekne bija Pārdaugavas hercogiste sastāvā, kas bija Polijas — Lietuvas kopvalsts daļa.
• 1575. gadā ciematā pie Rēzeknes pils bija ap 500 iedzīvotāju.
• 1577.-1579.gadā Livonijas kara laikā Krievijas cars Jānis Briesmīgais ieņēma pili, izpostīja Rēzekni un aizveda gūstā daudzus tās iedzīvotājus.
• 1601., 1625.-1626. un 1656.-1660. gadā Rēzeknes pili ieņēma zviedru karaspēks.
• 1654.-1656. gadā Rēzekni iekaroja Krievijas cars Aleksejs Mihailovičs.
• 1660. gadā pēc Olivas miera līguma zviedri atstāja Rēzekni, kas palika Rēzeknes stārastijas centrs Inflantijas vaivadijas sastāvā.

Krievijas impērijas sastāvā

• 1772. gadā pēc Polijas pirmās dalīšanas Rēzekne kļuva par Krievijas impērijas daļu, un sākotnēji bija Pleskavas guberņas sastāvā.
• 1773. gadā tai tika piešķirtas apriņķa pilsētas tiesības.
• 1777. gadā tā nokļuva Polockas guberņas sastāvā un 1778. gadā Krievijas imperatore Katrīna II apstiprināja pilsētas ģerboni un ģenerālplānu, ko dzīvē īstenot tomēr neizdevās.
• 1802. gadā Rēzekne kļuva par vienu no Vitebskas guberņas apriņķa centriem.
• Pēc 1836. gada Rēzeknes attīstību būtiski ietekmēja šosejas Sanktpēterburga — Varšava būvniecība, bet vēlāk - 1860. gadā arī dzelzceļa līnijas Sanktpēterburga - Varšava būvniecība un 1904. gadā līnijas Maskava — Ventspils — Ribinska būvniecība.
• Pēc 1897. gada tautas skaitīšanas datiem Rēzeknē dzīvoja 10 795 iedzīvotāju.
• Pirmā pasaules kara priekšvakarā iedzīvotāju skaits sasniedza 23 tūkstošus, pilsētā bija ap 400 veikaliņu un amatnieku tirgotavu.

Latvijas Republikas sastāvā

Rēzeknes ģerbonis Latvijas PSR.

• 1917. gada 9.-10. maijā Rēzeknē notika Pirmais Latgales latviešu kongress, kas lēma par Latgales atkalapvienošanu ar citiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem.
• 1917. gada novembrī Latgalē nodibinājās padomju vara.
• 1918. gada februārī Latgali ieņēma ķeizariskās Vācijas armija.
• 1918. gada decembrī Latgali ieņēma Sarkanā armija.
• 1920. gada janvārī Latgali ieņēma Latvijas armija un Rēzekne kļuva par apriņķa pilsētu.
• 1920. gada 11. augustā Padomju Krievija Rīgas miera līgumā ar Latviju atteicās no pretenzijām uz Latgales teritoriju. Rēzekne kļuva par Latgales novada kultūras centru.
• 1939. gadā iedzīvotāju skaits tajā sasniedza 13,3 tūkstošus. Rēzeknieši galvenokārt strādāja nelielos rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumos, kā arī dzelzceļa transporta jomā.
• 1940. gada jūnijā Latgali ieņēma Sarkanā armija, bet augustā to inkorporēja PSRS.
• 1941. gada 4. jūlijā Rēzekni ieņēma nacistiskās Vācijas armija, bet 1944. gada 27. jūlijā PSRS armija, nopostot lielu daļu no pilsētas vēsturiskās apbūves.
• Pēc Otrā pasaules kara beigām Rēzekne sāka veidoties par nozīmīgu reģiona rūpniecības centru. 1957. gadā uzbūvēts "Rēzeknes piena konservu kombināts", 1962. gadā — "Rēzeknes slaukšanas iekārtu rūpnīca", 1971. gadā — "Rēzeknes elektrobūvinstrumentu rūpnīca" (REBIR).
• 1990. gada maijā tika atjaunota Latvijas Republikas neatkarība, kas tika starptautiski atzīta pēc 1991. gada augusta.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Rēzeknes iedzīvotāju skaits pēc gada:

Gadi	1800	1852	1897	1914	1925	1935	1943	1947	1959	1979	1989	1991	1997	1999	2005	2011
Iedzīvotāju skaits	754	1340	10 795	22 800	12 620	13 139	11 649	9541	21 429	37 225	42 477	43 156	41 464	40 557	36 800	34 596

Nacionālais sastāvs

Nacionālais sastāvs:

• krievi - 47,0%
• latvieši - 44,2%
• poļi - 2,5%
• baltkrievi - 1,6%
• ukraiņi - 1,3%
• citi - 3,4%

Tautība	Gadi
	1989	2000	2001	2002	2003	2004	2005	2006	2007	2008	2009	2010	2011
krievi	23 379	19 873	19 511	19 028	18 832	18 392	18 115	17 885	17 643	17 254	16 941	16 597	16 239
latvieši	15 839	16 710	16 547	16 440	16 359	16 252	16 112	16 190	16 106	15 923	15 737	15 533	15 279
poļi	1166	1056	1047	1031	1020	1014	1002	989	958	928	906	882	859
baltkrievi	862	680	667	650	646	635	621	618	615	587	579	566	543
ukraiņi	673	494	492	504	504	513	503	501	506	494	484	473	457
lietuvieši	102	84	85	82	75	79	81	84	86	88	88	85	78
citi	456	336	339	319	341	338	364	379	431	609	791	938	1067

Rēzeknes apbūve

Otrā pasaules kara laikā lielākā daļa (aptuveni divas trešdaļas) sabiedrisko un dzīvojamo ēku Rēzeknē tika nopostītas, tāpēc pēc kara beigām nācās gandrīz pilnībā atjaunot kara sagrauto pilsētu. Tomēr vienā no vecākajām Rēzeknes ielām — Latgales ielā — līdz šim saglabājusies daļa vēsturisko celtņu. Līdzās katedrālei atrodas 1780. gadā būvētā bijusī valsts iestāžu ēka. Mūsdienās celtne pieder Rēzeknes—Aglonas diecēzei un tajā atrodas Rēzeknes Katoļu pamatskola.

19.—20. gadsimta mijā Rēzeknei senatnē raksturīgas būves no sarkanajiem ķieģeļiem. Daļa no tām saglabājusies, piemēram, pilsētas senākā aptieka "Ērgļa aptieka", kas atrodas Latgales ielā 41 (būvēta 1882. gadā), divstāvu māja Latgales ielā 28 (Rēzeknes vecticībnieku kapu draudzes īpašums) un mājas Atbrīvošanas alejā 92 un 94, kā arī dažas citas.

Rēzekne šodien

Rēzekne var lepoties ar tādām rūpniecības nozarēm kā mašīnbūve un kokapstrāde. Tā ir nozīmīgs dzelzceļa un autotransporta mezgls, vārti starp Austrumiem un Dienvidiem.

Šodien Rēzekne ir Latgales kultūras un izglītības centrs. Kopš 1993. gada tajā darbojas Rēzeknes Augstskola.

Sadraudzības pilsētas

Rēzeknei ir sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:

• Arendāle, Norvēģija
• Čenstohova, Polija
• Dmitrova, Krievija
• Lianozova, Krievija
• Suvalki, Polija
• Vitebska, Baltkrievija

Rēzeknes panorāma

Rēzeknē dzimušie

• Ebers Landaus (Eber Landau, 1878 - 1959) — patologs, profesors Kauņas un Lozannas universitātēs.
• Jurijs Tiņanovs (Юрий Николаевич Тынянов, 1894 - 1943) — krievu rakstnieks.
• Ivans Zavoloko (1897 - 1984) — etnogrāfs, publicists, pedagogs.
• Frīdrihs Ermlers (Фридрих Маркович Эрмлер, 1898 - 1967) — padomju kinorežisors.
• Jadviga Arcihovska (dzim. Matuseviča) (1924) — taisnprātīgā starp tautām, holokausta upuru glābēja.
• Jakovs Pliners (1946) - skolotājs, politiķis.
• Valentīna Šidlovska (1947) — pedagoģijas maģistre, sabiedriska darbiniece.
• Vladimirs Arsentjevs (1951) — mākslinieks, Maskavas Olimpisko spēļu oficiālās emblēmas autors.
• Igors Šiškins (1959) - strādnieks, politiskais darbinieks.
• Jānis Urbanovičs (1959) - inženieris-hidrotehniķis un politiķis.
• Ainars Latkovskis (1967) - politiķis
• Ilze Viņķele (1971) - sociālā darbiniece, politiķe.
• Iveta Apkalna (1976) — latviešu ērģelniece.
• Līga Graudumniece (1979) — Mis Latvija '97.
• Aiga Grabuste (1988) — latviešu vieglatlēte - septiņcīniete.

Ārējās saites

• Rēzeknes vēsture
• Rēzeknes foto no putna lidojuma