Vitebskas guberņa
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
.jpg)
Vitebskas guberņa (baltkrievu: Віцебская губерня, krievu: Витебская губерния) bija Krievijas impērijas guberņa (1802-1924), kurā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu. Guberņas centrs bija Vitebska (mūsdienu Baltkrievijā), tomēr guberņas lielākā pilsēta bija Dinaburga (mūsdienu Daugavpils). Tās teritorija aptvēra mūsdienu Latvijas Latgali un lielāko daļu Baltkrievijas Vitebskas apgabala, kā arī nedaudz Krievijas Pleskavas apgabala (Sebežas un Neveļas rajoni) un Smoļenskas apgabala (Veļižas rajons) teritorijas.
Krievijas PSFR Tautas komisāru padome 1917. gada 14. decembrī izdeva rīkojumu Nr. 93. par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu atdalīšanu no Vitebskas guberņas un pievienošanu Vidzemes guberņai.[1]
Satura rādītājs |
Izveide [izmainīt šo sadaļu]
Guberņas teritorija tika inkorporēta Krievijas impērijas sastāvā pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts pirmās dalīšanas 1772. gadā. Vispirms Inflantijas vojevodistes un Polockas vojevodistes teritorijas tika pievienotas Pleskavas guberņai, tad tika izveidota Polockas guberņa (1776-1796). Tad tika izveidota Baltkrievijas guberņa (1796—1802). Pēc tas sadalīšanas 1802. gadā tika izveidotas Vitebskas guberņa un Mogiļevas guberņa.
Robežas [izmainīt šo sadaļu]
Kurzemes guberņa rietumos, Vidzemes guberņa ziemeļrietumos, Viļņas guberņa un Mogiļevas guberņa dienvidos, Pleskavas guberņa ziemeļos, Smoļenskas guberņa austrumos.
Administratīvais iedalījums un iedzīvotāji [izmainīt šo sadaļu]
1904. gadā Vitebskas guberņā dzīvoja 1,67 miljoni, bet ap 1910. gadu 1,74 miljoni iedzīvotāju. Tajā atradās 12 pilsētas, 41 miests un 19 750 sādžas.
Nacionālais sastāvs % (1897) [izmainīt šo sadaļu]
| apriņķis | baltkrievi | latvieši | krievi | ebreji | poļi | vācieši |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Ludzas apriņķis (Люцинский уезд) | 20,5 | 64,2 | 7,1 | 4,9 | 2,2 | |
| Rēzeknes apriņķis (Режицкий уезд) | 5,4 | 57,9 | 23,9 | 7,4 | 4,8 | |
| Daugavpils apriņķis (Двинский уезд) | 13,8 | 39,0 | 15,3 | 20,0 | 9,1 | 1,8 |
| Polockas apriņķis (Полоцкий уезд) | 73,1 | 1,2 | 11,1 | 12,1 | 2,0 | |
| Vitebskas apriņķis (Витебский уезд) | 51,1 | 2,2 | 20,1 | 22,3 | 3,2 | |
| Veļižas apriņķis (Велижский уезд) | 85,7 | 2,5 | 1,3 | 9,8 | ||
| Drisas apriņķis (Дриссенский уезд) | 86,2 | 1,6 | 9,1 | 2,4 | ||
| Gorodokas apriņķis (Городокский уезд) | 83,6 | 10,7 | 4,7 | |||
| Ļepeļas apriņķis (Лепельский уезд) | 82,0 | 1,7 | 11,6 | 4,0 | ||
| Neveļas apriņķis (Невельский уезд) | 84,0 | 7,1 | 7,4 | |||
| Sebežas apriņķis (Себежский уезд) | 47,1 | 47,1 | 3,8 | 1,5 | ||
| Kopā | 53,0 % | 17,7 % | 13,3 % | 11,7 % | 3,4 % |
Vitebskas guberņas latviešu apriņķos 1897. gadā bija šāds iedzīvotāju sadalījums:
- Ludzas apriņķī - 128 155 iedzīvotāji, no tiem 82 305 latvieši;
- Rēzeknes apriņķī - 136 445 iedzīvotāji, no tiem 78 960 latvieši;
- Daugavpils apriņķī - 237 023 iedzīvotāji, no tiem 92 527 latvieši.
Tātad kopējais iedzīvotāju skaits guberņas latviešu daļā 1897. gadā bija 501 623, bet latviešu īpatsvars tajā - 50,6%.
Reliģijas (1897) [izmainīt šo sadaļu]
- Pareizticība — 825 601 ticīgo
- Katoļticība — 357 309 ticīgo
- Jūdaisms — 175 629 ticīgo
- Vecticībnieki — 83 022 ticīgo
- Luterticība — 46 654 ticīgo
- Islāms — 661 ticīgo
- Baptisti — 130 ticīgo
Migrācija [izmainīt šo sadaļu]
Pēc dzimtbūšanas atcelšanas no 1877. līdz 1886. gadam strauji pieauga zemnieku ģimeņu ieceļošana Vitebskas guberņas Daugavpils apriņķī (1251 ģimene) un Vitebskas apriņķī (1114 ģimenes). Vitebskas guberņā kopumā ieceļoja 17 612 cilvēki [2]. Pārceļotāji ieradās no Mogiļevas un Minskas guberņām, bet arī no Kauņas, Kurzemes un Vidzemes guberņām.
Izglītības iestādes (1889) [izmainīt šo sadaļu]
- Vitebskas vīriešu ģimnāzija ar 388 ģimnāzistiem, Vitebskas sieviešu ģimnāzija ar 265 ģimnāzistēm, Daugavpils sieviešu ģimnāzija ar 255 ģimnāzistēm,
- Daugavpils reālskola ar 247 skolniekiem,
- Polockas kadetu skola (korpuss) ar 369 kadetiem,
- Vitebskas garīgais seminārs ar 239 semināristiem,
- Polockas skolotāju seminārs ar 58 semināristiem,
- 7 apriņķu skolas ar 462 skolniekiem,
- 126 kristīgo draudžu skolas,
- 195 lauku skolas ar 8485 skolniekiem,
- 163 ebreju privātās skolas, 2 toras skolas Vitebskā (335 skolnieki) un Daugavpilī (225 skolnieki), rabīnu skola (ješiva) Vitebskā.
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas 10. sējuma 20 229 - 20 230 slejas. Rīga, 1933.-1934.
- ↑ Большой энциклопедический словарь Брокгауза-Ефрона
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
- Витебская губерния (krieviski)
Valstis vai to daļas mūsdienu Latvijas teritorijā  |
||
|---|---|---|
| Pirms: Inflantijas vaivadija Pleskavas guberņas (1772-1776) Polockas guberņas (1776-1796) Baltkrievijas guberņas (1796-1802) Latgales daļa |
Vitebskas guberņas Latgales daļa 1802—1917 |
Pēc: Latvijas Republika |
| Pirms: Kurzemes un Zemgales hercogiste Piltenes apgabals |
Kurzemes guberņa 1795—1918 |
Pēc: Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918) Latvijas Republika |
| Pirms: Zviedru Vidzeme |
Vidzemes guberņa 1721—1918 |
Pēc: Latvijas Republika |
|
|||||
