Vasilijs Ļivanovs

Vikipēdijas lapa
Vasilijs Ļivanovs
Василий Борисович Ливанов
Vasilijs Ļivanovs
Dzimis 1935. gada 19. jūlijā (88 gadi)
Valsts karogs: Krievijas PFSR Maskava, Krievijas PFSR (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Nodarbošanās aktieris, kinorežisors, scenārists, rakstnieks
Darbības gadi 1959–pašlaik

Vasilijs Ļivanovs (krievu: Василий Борисович Ливанов, dzimis 1935. gada 19. jūlijā) ir krievu aktieris, kinorežisors, scenārists un rakstnieks. Krievijas PFSR Tautas skatuves mākslinieks (1988).

Ieguva atpazīstamību atveidojot Šerloka Holmsa lomu Igora Masļeņikova pēc Artura Konana Doila darbu motīvu veidotā TV filmu ciklā "Šerloka Holmsa un Doktora Vatsona piedzīvojumi". 2006. gadā saņēma par šo lomu Britu impērijas ordeni.[1][2] Viņš ir vienīgais krievu aktieris, kas ir saņēmis šo balvu.[2]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Maskavā PSRS Tautas skatuves mākslinieka Borisa Ļivanova (1904—1972) un viņa sievas Jevgeņijas ģimenē. 1954. gadā pabeidza Maskavas Dailes vidusskolu, bet vēlāk abslovēja Borisa Ščukina vārdā nosaukto teātra institūtu (1958) un Augstākus režijas kursus (1966).

No 1966. līdz 1973. gadā strādāja par režisoru studijā Sojuzmuļtfiļm. Ierunājis ap 300 animācijas tēlu, kuru vidū ir Karlsons, krokodils Gena un Žņaudzējčūska no filmas "38 papagaiļi". Kopā ar Juriju Etinu un Genadiju Gladkovu veidoja animācijas filmas "Brēmenes muzikanti" un "Brēmenes muzikantiem pa pēdām".

No 1979. līdz 1986. gadam tēloja Šerloka Holmsa lomu TV filmu ciklā "Šerloka Holmsa un Doktora Vatsona piedzīvojumi". Pēc tam aizvien rētāk sāka parādīties spēlfilmās, pievēršoties animācijas filmu ieskaņošanai. Atveidoja Dona Kihota lomu filmā Дон Кихот возвращается (1997) un profesora Stravinska lomu seriālā "Meistars un Margarita" (2005). Pēdējā spēlfilma, kurā piedalījās Ļivanovs ir 2007. gada filma "Lāča medības" (Медвежья охота).

Politiskie uzskati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atbalstījis Krievijas iebrukumus Ukrainai 2014. un 2022. gadā.[3][4] 2017. gadā aicināja Vladimiru Putinu palikt amatā, kad tas paziņoja par iespēju to atstāt.[5]

2022. gada 13. maijā iekļauts Latvijai nevēlamo personu sarakstā.[6]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Heinriha Greifa balva (1969)
  • Krievijas PFRS Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (1981)
  • Krievijas PFRS Tautas skatuves mākslinieks (1988)
  • Ordenis "Par nopelniem Tēvijas labā" (2005)
  • Britu Impērijas ordenis (2006)
  • Goda Ordenis (2016)
  • Tēvzemes varoņu atmiņas medaļa (2016)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]