Arturs Konans Doils

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sers Arturs Konans Doils
Sir Arthur Conan Doyle
Sers Arturs Konans Doils
Sers Arturs Konans Doils
Personīgā informācija
Dzimis 1859. gada 22. maijā
Valsts karogs: Skotija Edinburga, Skotija
Miris 1930. gada 7. jūlijā (71 gads)
Valsts karogs: Anglija Krouboro, Saseksa, Anglija
Paraksts Arthur Conan Doyle signature.jpg
Literārā darbība
Nodarbošanās romānists, stāstnieks, dzejnieks, ārsts
Valoda angļu
Žanri detektīvromāns, vēsturiska novele, dokumentāla literatūra
Augstskola Edinburgas universitāte

Sers Arturs Konans Doils (angļu: Sir Arthur Ignatius Conan Doyle; 1859. gada 22. maijs - 1930. gada 7. jūlijs) bija skotu rakstnieks, kas īpaši pazīstams ar darbiem par detektīvu Šerloku Holmsu. Arturs Konans Doils rakstījis detektīvromānus, vēsturiskus romānus, piedzīvojumu romānus, zinātniskās fantastikas darbus, kā arī lugas un dzeju.

Konans bija viņa otrais vārds, taču viņš pats to lietoja arī kā uzvārda daļu.

Dzīve[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arturs Konans Doils dzimis Edinburgā. 9 gadu vecumā viņš ticis nosūtīts uz jezuītu skolu Stonijhērstā, ko pabeidza 1875. gadā, kad arī atteicās no kristietības un kļuva par agnostiķi. No 1876. līdz 1881. gadam viņš studēja medicīnu Edinburgas universitātē. Pēc universitātes viņš neilgu laiku bija kuģa ārsts braucienā uz Rietumāfrikas piekrasti, 1882. gadā viņš atvēra privātpraksi Plimutā. 1885. gadā viņš ieguva doktora grādu. Tomēr viņa ārsta prakse nebija pārāk veiksmīga, un brīvajā laikā viņš sāka rakstīt stāstus.

Viņa pirmais nozīmīgākais darbs bija detektīvstāsts "Etīde purpura toņos" (A Study in Scarlet, 1887), kurā pirmo reizi parādījās Šerloks Holmss, kura prototips dzīvē bija Doila bijušais universitātes pasniedzējs Džozefs Bells.

1885. gadā viņš apprecējās ar Luīzi Houkinsu, kas bija slima ar tuberkulozi un nomira 1906. gadā. 1907. gadā viņš apprecējās ar Džīnu Lekiju, kurā bija iemīlējies jau kopš 1897. gada, taču pirmās sievas dzīves laikā nekādas attiecības ar viņu nebija uzsācis. Doilam bija pieci bērni - divi ar pirmo sievu, trīs - ar otro.

Pēc studijām Vīnē 1890. gadā Doils 1891. gadā Londonā atvēra acu ārsta praksi, taču, kā viņš rakstījis savā autobiogrāfijā, viņu neesot apmeklējis neviens pats pacients. Toties viņam atlicis daudz vairāk laika literārajai darbībai.

1891. gada 23. novembrī vēstulē mātei Doils rakstījis, ka vēlas "atbrīvoties" no Šerloka Holmsa, kas traucējot pievērsties labākiem darbiem. Šerloks Holms tiek nogalināts viņa 1893. gadā stāstā Pēdējā problēma (The Final Problem). Tas izsauca lielu sašutumu lasītāju vidū, un Doilam tika pieprasīts Holmsu "atdzīvināt". Doils pakļāvās lasītāju spiedienam un turpināja rakstīt darbus par Šerloku Holmsu. Kopumā Šerloka Holmsa tēls Doilam parādās 56 stāstos un 4 romānos.

1912. gadā Arturs Konans Doils publicēja romānu "Zudusī pasaule" (The Lost World), kas bija viņa pirmais zinātniskās fantastikas romāns un kurā pirmo reizi parādījās profesora Čelendžera tēls.

20. gadsimta 20. gados Doils aizrāvies ar spirituālismu (reliģiska kustība, kas radniecīga spiritismam), kas atspoguļojas vēl vienā romānā par profesoru Čelendžeru - "Miglas zeme" (The Land of Mist, 1926). 1926. gadā viņš arī izdeva darbu "Spirituālisma vēsture" (The History of Spiritualism).

Arturs Konans Doils nomira 1930. gada 7. jūlijā 71 gada vecumā; nāves cēlonis - infarkts.

Pazīstamākie darbi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par Šerloku Holmsu[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Etīde purpura toņos" (A Study in Scarlet, 1887)
  • "Četru zīme" (The Sign of Four, 1890)
  • "Šerloka Holmsa piedzīvojumi" (The Adventures of Sherlock Holmes, 1892)
  • "Šerloka Holmsa memuāri" (The Memoirs of Sherlock Holmes, 1894)
  • "Bāskervillu suns" (The Hound of the Baskervilles, 1902)
  • "Šerloka Holmsa atgriešanās" (The Return of Sherlock Holmes, 1904)
  • "Baiļu ieleja" (The Valley of Fear, 1914)
  • "Viņa atvadu sveiciens" (His Last Bow, 1917)

Par profesoru Čelendžeru[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Zudusī pasaule" (The Lost World, 1912)
  • "Indīgā josla" (The Poison Belt, 1913)
  • "Miglas zeme" (The Land of Mists, 1926)
  • "Dezintegrācijas mašīna" (The Disintegration Machine, 1927)
  • "Kad pasaule kliedza" (When the World Screamed, 1928)

Citi darbi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Marakota bezdibenis" (The Maracot Deep, 1929)