Viktors Šēstrems

Viktors Šēstrems; Victor Sjöström
Personīgā informācija
Dzimis	1879. gada 20. septembrī ; Silbodāle, Vermlandes lēne, Zviedrija
Miris	1960. gada 3. janvārī (80 gadi); Stokholma, Zviedrija
Nodarbošanās	kinorežisors, aktieris
Darbības gadi	1912—1959

Viktors Šēstrems (zviedru: Victor Sjöström, izrunā: [ˈvɪktɔɾ ˈɧœˈstɾœm]; dzimis 1879. gada 20. septembrī, miris 1960. gada 3. janvārī) bija zviedru kinorežisors un aktieris, viens no svarīgākajiem 20. gadsimta sākuma mēmā kino režisoriem un aktieriem Eiropā. Savas dzīves laikā viņš kopā ar režisoru Moricu Stilleru zviedru kino padarīja pazīstamu un novērtētu visā pasaulē, tādēļ laiku no 1916. līdz 1924. gadam kino vēsturnieki mēdz dēvēt par Zviedrijas kino Zelta laikmetu. Šēstrema talantu novērtēja arī Amerikas Savienotajās Valstīs un uzaicināja strādāt Holivudā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viktors Šēstrems piedzima 1879. gada 20. septembrī Silbodālē, Vermlandes lēnē, Zviedrijas rietumos. Bērnību Viktors pavadīja Ņujorkā, taču pēc mātes nāves tika nosūtīts atpakaļ uz Zviedriju, kur jau agrā vecumā sāka interesēties par teātri. Pēc tēva nāves 1896. gadā viņš nolēma kļūt par profesionālu aktieri. Paralēli aktiera darbam Šēstrems sāka režisēt teātra uzvedumus. Jaunā režisora slava auga līdzi viņa prasmēm un piesaistīja Čārlza Magnusona, pirmā ievērojamā zviedru kinoproducenta, uzmanību. Magnusons piedāvāja Šēstremam darbu un 1912. gadā iecēla viņu par vecāko režisoru Svenska Biografteatern (vēlāk Svenska Bio) kinostudijā, kas tolaik bija vienīgā Zviedrijā. Šajā studijā Šēstrems iepazinās ar režisoru Moricu Stilleru, kā arī kinooperatoriem Henriku un Jūliusu Jansoniem, ar kuriem viņš daudzus gadus strādāja kopā.^[1]

Viktora Šēstrema radošā darbība kino iedalāma četros posmos. Pirmais posms no 1912. līdz 1917. gadam uzskatāms par viņa debijas posmu, kura laikā Šēstrems uzņēma 30 filmas, no kurām saglabājušās četras, tostarp debijas filma "Dārznieks" (Trädgårdsmästaren, 1912). Līdz 1917. gadam tapušās filmas tiek uzskatītas par tehniski vienkāršām, salīdzinot ar filmām, kas tapušas laikā no 1917. līdz 1924 gadam. Šo posmu Zviedrijas kino vēsturē, kad tapa Šēstrema un Morica Stillera slavenākās filmas, dēvē par Zviedrijas kino Zelta laikmetu. Filmu kvalitāti ietekmēja izmaiņas Svenska Bio filmu producēšanas politikā. Studija samazināja uzņemto filmu skaitu, paralēli ieguldot katrā projektā vairāk līdzekļu, tādējādi veicinot filmu māksliniecisko sarežģītību. Pirmā šādi tapusī filma bija "Terje Vīgens" (Terje Vigen, 1917), ko uzskata par Zelta laikmeta aizsācēju. Kopumā Šēstrems šajā posmā režisēja 12 filmas, no kurām zudusi tikai viena. Pēc Pirmā pasaules kara Eiropas filmu tirgū palielinājās konkurence, jo karā iesaistītās valstis atsāka aktīvu filmu eksportu. Krīze ekonomikā samazināja izklaides industrijas patēriņu.^[2] 1921. gada filma "Spoku kariete" pievērsa režisoram ārzemju uzmanību, un 1922. gadā Goldwyn Company uzaicināja viņu strādāt Holivudā. 1923. gadā Šēstrems piekrita uzaicinājumam, Stillers viņam pievienojās gadu vēlāk. Šo notikumu virkne iezīmē Zviedrijas kino Zelta laikmeta beigas.

Drīz pēc ierašanās ASV Šēstrems nomainīja savu amerikāņiem grūti izrunājamo uzvārdu uz angliskotu versiju Seastrom.^[1] Asimiliāciju Holivudā ievērojami atviegloja bērnībā apgūtā angļu valoda. Holivudas posmā Šēstrems strādāja kopā ar mēmā kino zvaigznēm Lonu Čeiniju filmā "Tas, kuru iepļaukā" (He Who Gets Slapped, 1924) un Lilianu Gišu filmā "Vējš" (The Wind, 1928). Pēc atgriešanās Eiropā Šēstrems uzņēma vienu filmu Zviedrijā 1931. gadā un vienu Lielbritānijā 1937. gadā, taču galvenokārt strādāja kā kino un teātra aktieris.^[2]

1943. gadā Šēstrems kļuva par Svensk Filmindustri māksliniecisko direktoru. Viņš palīdzēja aizsākt Ingmara Bergmana karjeru, producējot viņa pirmo filmu. 78 gadu vecumā Šēstrems tēloja profesoru Īsaku Borgu Ingmara Bergmana filmā "Zemeņu lauks" (Smultronstället, 1959). Viņš nomira gadu vēlāk, Stokholmā, 1960. gada 3. janvārī.^[1]

Ievērojamākās filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Ingeborga Holma" (Ingeborg Holm) (1912)
"Terje Vīgens" (Terje Vigen) (1917)
"Kalnu Ejvins un viņa sieva" (Berg-Ejvind och hans hustru) (1918)
"Spoku kariete" (Körkarlen) (1921)
"Tas, kuru iepļaukā" (He, Who Gets Slapped) (1924)
"Vējš" (The Wind) (1928)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 Petrie Graham. Hollywood Destinies: European Directors in America, 1922-1931. Detroit : Wayne State University Press, 2002.
↑ ^2,0 ^2,1 Mariah Larsson, Anders Marklund. Swedish Film: An Introduction and a Reader. Lund : Nordic Academic Press, 2010.