Zviedri

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zviedri
Svenskar
Charlotte Kalla and Anna Haag.jpg
Zviedru sportistes — Šarlote Kalla un Anna Hāga
Visi iedzīvotāji
ap 8 miljoniem
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Zviedrija, Somija, Spānija, Amerikas Savienotās Valstis u.c.
Valodas
zviedru valoda
Reliģijas
luterānisms
Radnieciskas etniskas grupas
norvēģi

Zviedri (zviedru: svenskar) ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).[1]

Izveidojusies ienākot ziemeļģermāņu ciltīm Skandināvijas pussalā. Ienākot šajās teritorijās zviedru senči daļēji sajaucās ar somiem un sāmiem.[2] Šobrīd (2011) zviedru skaits tiek lēsts ap 8 miljoniem cilvēku, no kuriem lielākā daļa mīt Zviedrijā. Zviedri dzīvo arī Somijā, kur to skaits sastāda ap 250 tūkstošiem. Relatīvi lielas zviedru diasporas mīt arī Spānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Norvēģijā, kā arī citās valstīs. Pēc reliģiskās pārliecības lielākoties luterāņi.[3]

Zviedru skaita izmaiņas Latvijā pēc tautas skaitīšanu datiem (1897-2011)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Deklarētā tautība 1897 1920 1925 1930 1935 1959 1970 1979 1989 2000 2011
zviedri 201 313 451 324 292 nez. 12 7 23 127 217

Zviedri latvju dainās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krišjāņa Barona "Latvju dainās" apkopoti 27 tautasdziesmu varianti ar leksēmu "zviedri", pie kam visvairāk dziesmu nākušas no Vidzemes. Ne viemēr leksēma zviedri nozīmē etnisko piederību, bet dažreiz apzīmē Zviedru Vidzemes latviešus.[4]

Daļa latviešu tautasdziesmu par zviedriem radušās kā atmiņas par aizjūras sirojumiem vai vēlākajiem 17. un 18. gadsimta zviedru karavīru iebrukumiem:

Es apkalu kumeliņ(u)
Tēraudiņa pakaviem;
Es pārbraucu pār jūriņu
Zviedru meitas lūkoties.

Jūdziet man sirmus zirgus,
Brauksim zviedru zemītē;
Atvedam zviedru meitu
Ar sudraba ielokiem.

Celies agri, zviedru meita,
Sukā savus garus matus:
Aiz Daugavas zirgi zviedza,
Atjās prūšu precenieki.|}

Sargaities, jaunas meitas,
Kuŗai skaists vainadziņš:
Kuŗai skaists vainadziņš,
Spers tai zviedru vanadziņš.

Sargies, lauka cielaviņa,
šaus tev' zviedru vanadziņš,
šaus tev' zviedru vanadziņš
Ar tiem vaska cimdiņiem.

Balta balta gaigaliņa
Zem tiltiņa mazgājās;
Atskrien zviedru vanadziņš,
Spalvas vien noputēja.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Statistikas dati (zviedriski)
  2. Pasaules zemes un tautas. Ģeogrāfijas vārdnīca. Rīga: 1978, Zvaigzne, 790—791 lpp.
  3. Latvijas padomju enciklopēdija. 101. sējums. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija.  688. lpp.
  4. Jānis Rozenbergs. Tautas un zemes latviešu tautasdziesmās. Rīga: Zinātne, 2005. - 75 lpp.