Villa Nova

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa
Villa Nova ēka 1920. gados
Skats uz Villa Nova no Brīvības gatves puses 20. gadsimta sākumā
Skats uz Villa Nova pirms ceļa no Brīvības gatves puses 20. gadsimta sākumā
Villa Nova atrašanās vieta Rīgas 1922.—1926. gada kartē
Villa Nova orķestris (1910.-1915.g.)
Villa Nova atpūtas telpas ar skatu uz logu pusi 1931. gadā
Villa Nova atpūtas telpas 1931. gadā

Villa Nova bija viens no lielākajiem un populārākajiem restorāniem-naktsklubiem Rīgā 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā. Tā atrašanās vieta no 1880. gadiem līdz 1940. gadu sākumam bija pie tagadējā Brīvības gatves un Krustabaznīcas ielas krustojuma, iepretim Rīgas Krusta baznīcai[1] (toreiz — Brīvības gatve 165/167, Vidzemes šoseja 89, Pēterburgas šoseja 45(87)).[2][3]

Villa Nova bija 1. šķiras restorāns. Atsevišķos vakaros restorānā spēlēja orķestris; tajā viesus izklaidēja arī bārdāmas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Restorāna īpašnieks 1880. un 1900. gados bija Johanna vai Johans Sperlings[4][5][6], 1910. gados — Ed. Veinbergs (vācu: Ed. Weinberg)[7], bet 1920. un 1930. gados — Antons Jāzeps-Kārlis Fillingers.[8][9] A. Fillingers, kas sākotnēji strādāja ilgus gadus nozarē par viesmīli, vēlāk kluva par īpašnieku ne vien Villa Nova, bet arī restorānam-naktsklubam Maxim-Trocadero. Tieši viņa vadībā nokļuvusī Villa Nova ēka, kas jau bija novecojusi, 1920. gadu beigās tika pilnība atjaunota.[10][11] Kā rakstīja par atjaunoto ēku kādā 1928.gada preses izdevumā:[11]

Sadrupusī "Villa Nova" meža ēka līdzinājās izpostītam šķūnim, tagad ir pilnīgi atjaunota. Iekārtoti tik skaisti un moderni kabineti, kādi vēl Rīgā nav redzēti. Vismodernākais stils jaucas ar mietpilsonisko gaumi. Nauda nav tikusi žēlota, pat tapetes un elektriskās lampas izrakstītas no ārzemēm. Skan āmuri, pēdējais pindzeles vilciens — un lepni viesi piebrauc ar auto. Sestdien un svētdien "Villa Nova" bija slēgta. Salasās tikai tie, kuri līdzējuši uzcelt šo burvīgo stūrīti, dažas oficiālās personas un visādi "karaļi": audumu, mēbeļu, liķieru, biržas, linu u.c. Dārzā ierīkots pat Staburags — ūdens plūst dienu un nakti. Īpašā baseinā, ar dziļu fundamentu, dzīvo vēži. Direktori un miljonāri var tos personīgi ķert. Tepat tos novārīs un dos tiem nogaršot. Kā Pēterpils Novajā Djerevņā, te ir savs čigānu koris. Kā izņēmums, visas čigānietes jaunas un glītas. Daži nožēloja, ka slavenie direktori atpūšas Centrālē. Greznais restorāns viegli konkurēs Baložu krogu, jo tas ir tālāk un tam trūkst greznuma. Remontam un iekārtai izdots 1 miljons, 800 000 rubļu. Protams, bez kredīta strādāt nevar, bet vajaga būt varonim, lai ko grandiozu iesāktu mūsu dienās. Fillingers izmeklētos viesus pārsteidzis ar bagātām vakariņām un plašu koncertu.

Muzikālajos vakaros restorānā spēlēja ne vien regulārais restorāna orķestris, bet uz to brauca spēlēt arī viesmuzikanti, piemēram, ungāru orķestris, austriešu dāmu orķestris Bärtl (dir. Franz Bärtl)[12], kā arī vācu dāmu orķestris Wiener Schwalben (dir. Marija Pollaka, vācu: Marie Pollack).[13]

Restorānu apmeklēja dažādi izsmalcināti viesi, arī augsta ranga politiķi. Atsevišķas partijas to nereti izmantoja arī kā tikšanās vietu un pat aģitācijas platformu, jo īpaši Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija, kuras biedrs, revolucionārs Jānis Rudzutaks 1905. gada revolūcijas laikā restorānā uzstājās ar uzrunām.[14][15]

Vēl 1939. gadā restorāns Nova Villa aizvien bija viena no iecienītākajām naksnīgo izklaižu vietām Rīgā. Kā vēstī kādā tā laika laikrakstā:[16]

Satiksme biķerniekiem ir laba un tāpēc tur sev dzīves vietu izvēlējušies daudzi ierēdņi, armijas instruktori, lielo fabriku (Vairoga, VEF'a un Juglas rajona tekstilfabriku) un brīvās profesijas ļaudis. Sabiedrisko mieru Biķerniekos traucējot ne pašu ļaudis, bet rīdzinieki, un tas notiekot tad, ja tie iedomājoties papriecāties restorānā „Villa Nova", jo tad Brīvības gatvē un visā apkārtnē dzirdami tādi pat trokšņi, kā tajās dienās, kad biķernieki sākuši savu pilsētu celt. Bet šāda trokšņošana notiekot tikai dažas reizes katru mēnesi: apmēram sākumā un vidū.

1940. gadā, līdz ar Latvijas okupāciju, restorāniem bija jāpakaļaujas Rīgas ēdienveikalu, restorānu un kafejnīcu trestam, kas darbojās saskaņā ar Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes un tirdzniecības tautas komisāra apstiprinātiem plāniem, uzdevumiem un limitiem. Iespējams, ka trests pārņēma valdījumā arī restorāna Villa Nova ēku, jo 1946.gadā ēkas līdzšinējā Brīvības gatves adresē 165 tika plānots iekārtot jaunu ēstuvi.[17] 1947.gadā šajā adresē atvēra Latvijas patērētāju savienības kooperatīvās tirdzniecības restorānu "Gauja", kurā, tāpat kā iepriekš Villa Nova, spēlēja orķestris, bet pasniegti nu jau tika padomju izlases vīni.[18][19]

Literatūrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ieskatu Nova Villa darbībā 1930. gadu beigās savā 1979.gada autobiogrāfiskajā romānā "Māra Rīgā" sniedza latviešu rakstniece Mirdza Kļava, kas kopš bērnības dzīvoja restorāna apkaimē:[20]

Restorāns "Villa Nova" — vienīgais krogs visā apkārtnē, stāvēja stingri kā klintī cirsts un pat nedomāja šķobīties. Restorāna īpašnieks bija gudrs kungs. Viņam bija vienlīdz mīļi lati un santīmi, ko sanesa apkārtnes strādnieki, amatnieki, smagie un vieglie ormaņi, kā iesārtie desmitlatnieki, ko no centra atveda kungi, kas brauca papriecāties ar dāmām. Tāda svarīga iemesla dēļ restorāns bija stingri iedalīts divās daļās — "kungu galā" un "melnajā galā". "Kungu galā" varēja iekļūt caur gaiši krāsotu vaļēju verandu. Apkārt verandas augšējai malai visgarām apsistās skaliņu inkrustācijas veidoja simetriskas rūtiņas, kas izskatījās kā mežģīnes. Verandas apgaismojums aicināt aicināja turīgus apmeklētājus. Starp vietējiem tādu nebija daudz, un tie vieni paši nevarētu "kungu galu" uzturēt, bet "Villu Novu" zināja arī Rīgas centrā. Galvenā loma te dāmām un atsevišķiem kabinetiem. Vienai otrai personai bija bīstami parādīties savas daiļavas pavadībā slavenākos Rīgas restorānos, pārāk tuvu sievas un pazīstamo acīm. (...) Frīlingera kungs bija parūpējies arī par vientuļniekiem, viņš saprata, ka šajā jomā viņam nesacensties ar dārgajiem Rīgas restorāniem, kur bārdāmas glītas kā kinoaktrises un eleganti tērptas kā lielai sabiedriskai ballei. Toties viņa "dāmas" pavisam jaunas, laucinieciska tipa, sievišķīgi tumīgas un arī ģērbās kā lauku meitas zaļumballē. Sievas runāja, ka tās patiešām nākot no laukiem un te esot viņu pirmā "šefte". (...) Jā, "kungu gala" "Villa Nova" bija varens restorāns! Bet vai īpašnieks varēja atstāt strādnieku cilvēkus bez izpriecām? Tik cietsirdīgs viņš nebija. Darba cilvēkiem un visādiem trūcīgajiem ierīkoto restorāna galu vietējie iedzīvotāji sauca par "melno galu", ne tik daudz tamdēļ, ka te vienmēr piepīpēts un piekvēpis, bet gan tāpēc, ka te varēja nākt tieši no fabrikas — novārtītās darba drēbēs. Tie no "Metālista" lietuves ceha izskatījās tikpat melni kā skursteņslauķi. Izdevība nākt uz krogu tieši no fabrikas bija vislabākā reklāma, un pats svarīgākais: ne jau darba drēbes, bet iespēja iedzert savu šņabi, kamēr vēl maks ar algu nav nonācis sievas rokās.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «Lokales». Düna Zeitung, Nr.237. 11.10.1908. Arhivēts no oriģināla, laiks: 11.11.2021. Skatīts: 29.04.2024.
  2. ↑ «Reklāmu sekcija». Jaunākās Ziņas, Nr.155. 15.07.1937. Arhivēts no oriģināla, laiks: 11.11.2021. Skatīts: 29.04.2024.
  3. ↑ «Rīgas pilsētas pagaidu izpildu komitejas SAISTOŠIE NOTEIKUMI PAR TIRGOŠANĀS LAIKU RĪGĀ». 01.02.1941. Arhivēts no oriģināla, laiks: 11.11.2021. Skatīts: 29.04.2024.
  4. ↑ «Iekšzemes ziņas». Dienas Lapa (Rīga, Petrograda), Nr.273. 04.12.1899. Arhivēts no oriģināla, laiks: 11.11.2021. Skatīts: 29.04.2024.
  5. ↑ «Offizieller Theil. Städtische Tageschronik.». Rīgas Pilsētas Policijas Avīze, Nr.141. 29.06.1893. Arhivēts no oriģināla, laiks: 11.11.2021. Skatīts: 29.04.2024.
  6. ↑ «Locales. Villa Nova». Zeitung für Stadt und Land, Nr.296. 30.12.1890. Arhivēts no oriģināla, laiks: 11.11.2021. Skatīts: 29.04.2024.
  7. ↑ «Hotels und Restaurant». Baltisches Jahrbuch 1908. 4. Jg. 1907.
  8. ↑ «Lai tas būtu zelta graudiņš tēvzemes druvā». Jaunākās Ziņas, Nr.93. 27.04.1937. Arhivēts no oriģināla, laiks: 11.11.2021. Skatīts: 29.04.2024.
  9. ↑ «Sekcija». Valdības Vēstnesis, Nr.266. 23.11.1936. Arhivēts no oriģināla, laiks: 11.11.2021. Skatīts: 29.04.2024.
  10. ↑ . Policijas Vēstnesis, Nr.43. 28.09.1923 https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:70164|article:DIVL83. Arhivēts no oriģināla, laiks: 11.11.2021. Skatīts: 29.04.2024. Tukšs vai neesošs |title=
  11. ↑ 11,0 11,1 «Aristokrātu dzīve. Kur atpūšas aristokrāti?». Aizkulises, Nr.22. 01.06.1928. Arhivēts no oriģināla, laiks: 11.11.2021. Skatīts: 29.04.2024.
  12. ↑ «Locales». Zeitung für Stadt und Land, Nr.69. 25.03.1889. Arhivēts no oriģināla, laiks: 11.11.2021. Skatīts: 29.04.2024.
  13. ↑ . Latvija (dienas avīze). 10.11.1907 https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:709353|article:DIVL114. Arhivēts no oriģināla, laiks: 11.11.2021. Skatīts: 29.04.2024. Tukšs vai neesošs |title=
  14. ↑ A. Spreslis. Zvaigzne, Nr.12, 20.06.1960. https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:303760|article:DIVL125. Arhivēts no oriģināla, laiks: 11.11.2021. Skatīts: 29.04.2024. Tukšs vai neesošs |title=
  15. ↑ «Baltische Revolutions Chronik II (1905-1906)». Baltische Monatsschrift, Nr.1-6. 01.01.1908. Arhivēts no oriģināla, laiks: 11.11.2021. Skatīts: 29.04.2024.
  16. ↑ «Viena pēcpusdiena Biķerniekos». Darba Dzīve, Nr.52. 22.12.1939. Arhivēts no oriģināla, laiks: 11.11.2021. Skatīts: 29.04.2024.
  17. ↑ «Republikas pilsētās un laukos». Cīņa, Nr.32. 08.02.1946. Arhivēts no oriģināla, laiks: 11.11.2021. Skatīts: 29.04.2024.
  18. ↑ «Ko raksta un stāsta par Latviju: Restorāni un tirgotavas». Latvju Vārds, Nr.52. 12.07.1947. Arhivēts no oriģināla, laiks: 11.11.2021. Skatīts: 29.04.2024.
  19. ↑ «Par 30 procentiem pazeminātas cenas». Cīņa, Nr.216. 11.09.1948. Arhivēts no oriģināla, laiks: 11.11.2021. Skatīts: 29.04.2024.
  20. ↑ «Māra Rīgā. Posta un prieka sala». Karogs, Nr.8. 01.08.1979. Arhivēts no oriģināla, laiks: 11.11.2021. Skatīts: 29.04.2024.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Villa_Nova&oldid=4049217"