Jānis Rudzutaks

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jānis Rudzutaks
Jānis Rudzutaks
Personīgā informācija
Dzimis 1887. gada 15. augustā
Kursīšu pagasta "Cauņi", Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1938. gada 29. jūlijā (50 gadi)
Komunarkas masu kapi pie Maskavas (tagad - Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis

Jānis Rudzutaks (1887-1938) bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs, viens no vadošajiem PSRS politiķiem un arodbiedrību darbiniekiem pirms Otrā pasaules kara. Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālkomitejas Politbiroja loceklis (1926-1932). Nogalināts Lielā terora laikā 1938. gadā.

Dzīvesgājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1887. gada 15. augustā Kursīšu pagasta "Cauņu" mājās zemnieka Ernesta Rudzutaka un viņa sievas Elkes ģimenē. 1903. gadā sāka strādāt kādā Rīgas rūpnīcā. 1905. gada revolūcijas laikā iestājās LSDSP, 1906. gadā viņu ievēlēja Latvijas Sociāldemokrātijas (LSD) Rīgas komitejā, darbojās propagandistu kolēģijā. 1907. gadā viņš vadīja Ventspils LSD organizāciju, par politisko darbību 1907. gadā viņu apcietināja un ieslodzīja Rīgas Centrālcietumā. 1909. gadā viņam piesprieda 10 gadus cietumā, no tiem daļu laika pavadīja Maskavas Butirku cietumā.

Pēc Februāra revolūcijas Rudzutaku atbrīvoja un viņš iesaistījās tekstilrūpniecības strādnieku arodbiedrībā, ievēlēts Maskavas Arodbiedrību padomes prezidijā. Pēc Oktobra revolūcijas bija Maskavas Tautsaimniecības padomes (совнархоз) priekšsēdētājs un dažādu arodbiedrību vadītājs (1917-1920). Nosūtīts dabā uz Vidusāziju, kur vadīja Krievijas Komunistiskās (boļševiku) partijas Turkestānas biroju, no 1922. gada Vidusāzijas biroju, piedalījās Dženovas starptautiskajā ekonomikas konferencē (1922. gada 10. aprīlī — 19. maijā).

1924. gadā viņu iecēla par PSRS Satiksmes ceļu tautas komisāru, 1926. gadā par PSRS Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja vietnieku. No 1923. gada bija Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālkomitejas Politbiroja locekļa kandidāts, tad no 1926. līdz 1932. gadam bija Politbiroja loceklis. No 1931. gada PSRS Strādnieku un zemnieku inspekcijas tautas komisārs. No 1934. gada atkal partijas Centrālkomitejas Politbiroja locekļa kandidāts.[1]

Lielā terora laikā Rudzutaku arestēja 1937. gada 24. maijā un apsūdzēja "kontrrevolucionārā trockistiskā darbībā un spiegošanā par labu nacistiskajai Vācijai". Vairāk nekā gadu ilgās pratināšanās neatzina savu vainu un nedeva liecības par spīti spīdzināšanām. PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija Rudzutakam piesprieda nāvessodu. Nošauts Komunarkas masu kapos pie Maskavas 1938. gada 29. jūlijā.

Latviešu rokgrupas "Līvi" dziesma "Dzelzsgriezējs" (1987) veltīta Rudzutaka piemiņai.[2]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]