Vispasaules tīmeklis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Tīmekļa "karte" 2005. gadā

Vispasaules tīmeklis (saīsinājums WWW vai W3, plašāk pazīstams kā Tīkls) ir sistēma jeb telpa ar savienotiem hiperteksta dokumentiem, kuriem piekļūst izmantojot Internetu. Ar interneta pārlūkprogrammu iespējams apskatīt lapas, kuras mēdz saturēt tekstu, bildes, video ierakstus vai citus multimēdiju dokumentus, vadoties caur tiem ar hipersaitēm.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sers Tims Bērners-Lī

Lietojot koncepcijas no viņa iepriekšējajām hiperteksta sistēma, kā, piemēram, ENQUIRE, britu inženieris, datorzinātnieks un tā laika CERN darbinieks, Sers Tims Bērners-Lī, tagadējais Pasaules tīmekļa konsorcija directors (W3C), 1989. gada martā uzrakstīja paziņojumu par to, kas laika gaitā notiks ar vispasaules tīmekli. Atrodoties CERN, Eiropas pētniecības organizācijā netālu no Ženēvas, kura ir uz Šveices un Francijas robežas, Bērners-Lī un beļģu datorzinātnieks Roberts Keljo 1990. gadā ieteica lietot hiperteksta dokumentus, lai “savienotu un piekļūtu visāda veida informācijai, kuru lietotājs pats brīvi un pēc savas gribas varētu apskatīties un lietot”, un viņi publiski iepazīstināja pasauli ar viņu projektu tā paša gada decembrī.

Pamatlietas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hiperteksts tiek aplūkots, izmantojot pārlūkprogrammu, kas saņem informācijas vienības, ko sauc par "dokumentiem" jeb "tīmekļa lappusēm" no tīmekļa serveriem un attēlo tās, parasti uz datora monitora.

Lai mājaslapu varētu aplūkot, no sākuma tiek veikts HTTP pieprasījums (noklusēti caur 80 portu), lai pārliecinātos vai serveris atbild. Parasti pieprasījumu veic ierakstot domēna vārdu, kas nozīmē ka pārlūkprogrammai domēns caur DNS (domēnu vārdu sistēmu) jāpārveido IP adresē. Šis HTTP pieprasījums var būt vienkāršs divu rindiņu teksts:

GET /wiki/World_Wide_Web HTTP/1.1
Host: example.org

Dators saņemot HTTP pieprasījumu piegādā to tīmekļā serverim, kas klausās uz 80 portu. Ja tīmekļa serveris var izpildīt pieprasījumu, tad tas nosūta atpakaļ HTTP atbildi uz pārlūku, paziņojot par veiksmīgu savienojumu, apmēram šādi:

HTTP/1.0 200 OK
Content-Type: text/html; charset=UTF-8

Turpinot iepriekšējo pieprasījumu tīmekļa serveris nosūta pieprasītās lapas saturu un tas tiek attēlots HTML valodā, standartā tas izskatās apmēram šādi:

<html>
<head>
<title>piemers.lv — Tīmeklis</title>
</head>
<body>
<p>Tīmeklis, citādi zināms kā WWW...</p>
</body>
</html>

Tīmekļa pārlūkprogramma šo HTML valodu nolasa un interpretē ietotājam redzamā veidā — piemēram, <title> - tiek interpretēts kā lapas virsraksts ko parāda pārlūkprogrammas augšā.

Tālāk ir iespējams sekot dokumentā esošajām hipersaitēm, kas norāda uz citiem dokumentiem, vai nosūta informāciju serverim. Tīmekļa lappuses parasti ir apkopotas saistītu materiālu kolekcijās, ko sauc par tīmekļa vietnēm.

Hipersaites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa tīmekļa lapas satur hipersaites uz citām saistītām lapām, lejupielādējamus failus, dokumentus un citus interneta resursus. HTML valodā hipersaite izskatās šadi:

<a href="http://piemērs.lv/wiki/Main_Page"> Piemērs.lv </a>

Laika gaidā, daudzi tīmekļa resursi rāda uz hipersaitēm, kas jau sen ir pazudušas, mainījušās vai rāda uz pavisam citu saturu, nekā tas bija paredzēts. Tas padara neskaitāmas hipersaites novecojušas, nederīgas, ko bieži sauc par mirušām saitēm.

Trīs standarti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tīmekli veido trīs standarti: Vienotais resursu vietrādis (URL), kas nosaka katrai informācijas lapai piešķirto unikālo "adresi", pēc kuras tā ir atrodama, hiperteksta transporta protokols (HTTP), kas nosaka kā pārlūkprogramma un serveris nosūta informāciju viens otram, un hiperteksta iezīmēšanas valoda (HTML), kas informācijas kodēšanas metode, kura nodrošina informācijas attēlošanu uz dažāda veida ierīcēm. Bernerss-Lī šobrīd vada Vispasaules Tīmekļa Konsorciju, kas izstrādā un uztur šos un citus standartus, kuri ļauj datoriem tīmeklī efektīvi glabāt un izplatīt visa veida informāciju.

Web serveri[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Web server

Primārā web servera funkcija ir piegādāt vispasaules tīmekļa lapas klientiem pēc to pieprasījuma. Tas nozīme, piegādāt HTML dokumentus un jebkuru papildus saturu, kas attiecināms uz dokumentu ( attēli, tabulas, skripti).

Tīmekļa lappušu publicēšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tīmeklis ir pieejams jebkuram ārpus plašsaziņas līdzekļiem. Lai "publicētu" tīmekļa lappusi, nav nepieciešams doties pie izdevēja un potenciālie lasītāji ir atrodami visos tīmekļa nostūros.

Atšķirībā no grāmatām un dokumentiem, hipertekstam nav secīgas kārtības no sākuma līdz beigām. Tas arī nav pakļauts nodaļu un paragrāfu sadalījumam.

Tīmeklī ir pieejama visplašākā spektra informācija un tiem, kuri grib izzināt atšķirīgas sabiedrības, to cilvēkus un kultūru, tas kļūst vieglāk izdarāms. Pirms došanās uz kādu svešu valsti vai pilsētu, tīmeklī iespējams atrast informāciju par to. Tāpat vieglāk ir izlasāmi reģionālie laikraksti, valdības publikācijas un citi materiāli.

Drošība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tīmeklis kļūst aizvien plašāk lietojams, tas ir kļuvis iecienīts kibernoziedznieku vidū, kā vieta, kur izplatīt ļaunprātīgu programmatūru. Kibernoziegumi tīmeklī visbiežak izpaužas, kā identitātes zādzība, krāpšana, spiegošana un izlūkdatu ieguve. Šobrīd tīmekļa ievainojamība daudzkārt pārsniedz tradicionālo datoru drošības problēmas, un pēc Google pētījumiem, apmēram viena no desmit tīmekļa lapām var saturēt ļaunprātīgu kodu. Vairums uzbrukumu tīmeklī notiek likumīgām mājas lapām, kuras pēc Sophos datiem ir izvietototas ASV, Ķīnā un Krievijā. Visizplatītākā no kaitīgajām darbībām ir SQL injekcijas uzbrukums tīmekļa vietnēm. Agrāk lietojot HTML un URL tīmeklis bija neaizsargāts pret uzbrukumiem, kā pierāmam, pret XSS, šo problēmu novērsa JavaScript ieviešana, un vēl to zināmā mērā pastiprināja Web 2.0 un Ajax tīmekļa dizainu izmantošana.

Lai nodrošinātu lielāku drošību datu plūsmai, vairums tīmeļa vietņu, kā piemēram internetbankas, kuras datu drošībai velta pastiprinātu uzmanību, datu pārādei izmanto drošo HTTPS protokulu, nevis standarta HTTP.

Statistika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 2001. gada pētijuma datiem tīmeklī ir vairāk nekā 550 miljardi dokumentu.[1] Starp 2005 un 2010, tīmekļa lietotāju skaits duboltojies un tika lēsts, ka tas pārsniegs divus miljardus 2010. gadā.[2] Mājaslapu statistikas mērīšana parasti ir balstīta uz lapu apmeklējumiem vai saistīta ar servera pieprasījumiem, ko tas saņem. Starp 2005. un 2010. gadu interneta lietotāju skaits dubultojies, tika pat paredzēts, ka pārsniegs divu miljardu robežu 2010. gadā. Pētījumi 1998. un 1999. gadā pierādīja, ka interneta mājaslapu izsekošanas metodes parādīja, ka liela daļa no tīkla nemaz netika indeksētas meklētājdzinējos un tīkls bija daudz lielāks nekā tika prognozēts. Pēc 2001. gada pētijuma datiem tīmeklī ir vairāk nekā 550 miljardi dokumentu. 2002. gada aptauja par 2,024 miljoniem mājaslapu noteica, ka lielākā daļa satura tīklaā bija angļu valodā: 56.4%, tālāk sekoja vācu valoda: 7.7%, tad franču valoda: 5.6% un visbeidzot japāņu valoda: 4.9%. 2009. gada martā tīklā tika atrastas 25.21 miljards indeksējamu mājaslapu. 2008. gada 25. jūlijā Google programmatūras inženieri Džese Alperts un Nisans Hajajs paziņoja, ka Google Search bija atklājis vienu triljonu unikālu URI. 2009. gada maijā darbojās 109.5 miljardi domēnu, no šiem 74% darbojās ar .com domēnu.

Piekļuves ātruma problēmas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vilšanās par pārslogojuma problēmām interneta infrastruktūrā un augstais latentums, kas rezultātā interneta pārlūkošanu padarīja par ļoti lēnu procesu, kas noveda pie nievājoša vārda nevis kā vispasaules tīmeklis, bet vispasaules gaidīšana. Interneta ātruma pāatrināšana ir aktuāla tēma arī mūsdienās pār tādām tēmām, kā līdzīgu un kvalitatīvu servisu tehnoloģijām. Citi risināju, kā samazināt internet pārslogojumi, ir atrodami W3C mājaslapā. Tīkla atbildes laika raksturojušie raksturlielumi ir:

  • 0.1 sekunde (sekundes desmitdaļa). Ideāls atbildes laiks. Lietotājam nav ne mazākas aizdomas par pārtraukumu.
  • 1 sekunde. Augstākais pieņemamais atbildes laiks. Lejuplāžu laiks, kas ir augstāks par 1 sekundi pārtrauc lietotāja pieredzi.
  • 10 sekundes. Nepieņemams atbildes laiks. Lietotājs piedzīvo pārtraukumus un vairums gadījumos lietotājs pamet mājaslapu vai sistēmu.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]