Volova
| Volova | |||
|---|---|---|---|
 Iela Volovas vecpilsētā | |||
| |||
  Volova | |||
| Koordinātas: 51°20′29″N 16°37′42″E / 51.34139°N 16.62833°EKoordinātas: 51°20′29″N 16°37′42″E / 51.34139°N 16.62833°E | |||
| Valsts |
 Polija | ||
| Vojevodiste | Lejassilēzijas vojevodiste | ||
| Apriņķis | Volovas apriņķis | ||
| Pilsētas tiesības | 1285 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 18,54 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
| • kopā | 12 275 | ||
| • blīvums | 662,7/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Mājaslapa | http://www.wolow.pl/ | ||
 Volova Vikikrātuvē | |||
Volova (poļu: Wołów, vēsturiski arī Volava (vācu: Wohlau)) ir pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistē uz dienvidrietumiem no Vroclavas.
Netālajā Lubjonžā (Lubiąż) atrodas milzīgs 12. gadsimtā celt sākts un labi saglabājies cisterciešu klostera komplekss (Opactwo cystersów w Lubiążu), kas pēc Eskoriala ir otra lielākā kristiešu celtne pasaulē. Gadsimtiem tas bijis Lejassilēzijas garīgais centrs un Silēzijas kņazu atdusas vieta.
No 1439. līdz 1680. gadam — hercogistes centrs. Līdz 1945. gadam pilsēta ietilpa Vācijā, līdz, pamatojoties uz Potsdamas konferences lēmumiem, pilsēta tika piešķirta Polijai, bet pilsētas vācu iedzīvotāji padzīti.
1962. gada 19. augustā Volovas bankā notika lielākā bankas laupīšana Polijas vēsturē, kurā tika nozagti 12,5 miljoni zloti jeb, mūsdienu cenās, gandrīz 3 miljoni latu.
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Volova |
 | Šis ar Poliju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
- ↑ https://bdl.stat.gov.pl/api/v1/data/localities/by-unit/030210422034-0987466?var-id=1639616&format=jsonapi; P2701: JSON; pārbaudes datums: 3 oktobris 2022.