Vroclava

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vroclava
Vroclavas kolāža
Vroclavas kolāža
Flag of Vroclava
Karogs
Coat of arms of Vroclava
Ģerbonis
Vroclava (Polija)
Vroclava
Vroclava
Koordinātas: 51°07′00″N 17°02′00″E / 51.116667, 17.033333
Valsts Flag of Polija Polija
Vojevodiste Lejassilēzijas vojevodiste
Apriņķis Pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības 1242
Platība
 - Kopējā 292,82 km²
Augstums vjl 111 m
Iedzīvotāji (2007)
 - Kopā 632 561
 - blīvums 2 160,2/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa: http://www.wroclaw.pl/

Vroclava (poļu: Wrocław, vācu: Breslau) ir pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistes centrs Odras upes krastos. Vēsturiski pazīstama arī pēc vācu nosaukuma — Breslava (Breslau). Sens tirdzniecības centrs. Silēzijas vēsturiskā galvaspilsēta. Bijusī Hanzas pilsēta. Līdz Otrajam pasaules karam ievērojams vācu kultūras un zinātnes centrs. Otrā pasaules kara laikā stipri nopostīta, jo 1945.gadā pilsētā notika sīvas kaujas. No 14.gadsimta līdz 1945.gadam vairākums Vroclavas iedzīvotāju bija vācieši, kuri pēc 2. pasaules kara, pamatojoties uz Jaltas un Potsdamas konferences lēmumiem, tika padzīti no pilsētas. Pēc kara vecpilsēta daļēji atjaunota. Pilsētā atrofdas Bombardier Transportation dzelzceļa sastāvu rūpnīca.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Pilsētas vārds (Vratislavia) rakstos pirmoreiz minēts 10. gadsimtā. To nodibinājis Bohēmijas karalis Vratislavs I. X gadsimta deviņdesmitajos gados pilsētu sagrāba Polijas karalis Meško I. Kopš 1138. gada — Silēzijas galvaspilsēta. 1241. gadā pilsētai uzbruka mongoļi, iedzīvotāji evakuējās, bet pils izturēja aplenkumu. 1262. gadā Vroclavai piešķīra Magdeburgas tiesības. No 1335. gada ietilpa Bohēmijā, bet no 1526. gada — Habsburgu impērijā. 1702. gadā imperators Leopolds I Breslavā nodibināja universitāti.

18. gadsimtā Austrijas mantojuma kara rezultātā Vroclavu anektēja Prūsija. 1744. gadā Frīdrihs Lielais ierobežoja ebreju skaitu pilsēta, ieviesdams "aizsargāto" ebreju jēdzienu. Septiņgadu kara laikā 1757. gadā pie pilsētas notika Breslavas kauja. Vroclavu var uzskatīt par Dzelzs Krusta ordeņa rašanās vietu, jo 1813. gada 10. martā šeit notika pirmā apbalvošana. Kopš 1871. gada — Vācijas impērijā. 19. gadsimta beigās Vroclava bija liels tekstilrūpniecības centrs. 1927. gadā Breslavā tika dibināta Kosmisko lidojumu biedrība.

1945. gadā Vroclava tika pasludināta par cietoksni, daļu iedzīvotāju evakuēja, kauja par Vroclavu ilga trīs mēnešus. No 1946. gada atlikušos vācu iedzīvotājus deportēja uz Vāciju, bet pilsētā izmitināja iedzīvotājus no Polijas austrumu apgabaliem, kurus bija anektējusi PSRS. 1995. gadā Vroclavā kādam autovadītajam tika konstatēts 1.48% alkohola līmenis asinīs, kas ir pasaules rekords.

[izmainīt šo sadaļu] Ievērojamas vietas

  • Doma sala (Ostrów Tumski) - pilsētas vecākā daļa
  • Vroclavas Tirgus laukums (Rynek we Wrocławiu) - vecpilsētas centrālais laukums
  • Sv. Elizabetes baznīca (Bazylika św. Elżbiety Węgierskiej we Wrocławiu) - XIV gadsimts, gotika
  • Sv. Marija Magdalēnas baznīca (Katedra św. Marii Magdaleny we Wrocławiu) - XIII gadsimts, gotika
  • Simtgades zāle (Hala Stulecia/Jahrhunderthalle) - 1913. gadā celta sporta zāle, UNESCO Pasaules mantojuma objekts
  • Vroclavas strūklaka (Wrocławska Fontanna) - multimediāla strūklaka
  • Ščitņicku parks (Park Szczytnicki)
  • Vroclavas universitāte (Uniwersytet Wrocławski) - universitāti beiguši 8 Nobela prēmijas laureāti
  • Vroclavas ūdenstornis (Wieża ciśnień przy alei Wiśniowej we Wrocławiu)
  • Vroclavas pils (Pałac królewski we Wrocławiu)

[izmainīt šo sadaļu] Vroclavā (Breslavā) dzimuši


Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Vroclava
Lietotāja rīki
Vārdtelpas

Varianti
Darbības
Navigācija
Rīki
Citās valodās