Vroclava

Vroclava
Vroclavas kolāža
Karogs Ģerbonis
Vroclava
Koordinātas: 51°07′00″N 17°02′00″E
Valsts	Polija
Vojevodiste	Lejassilēzijas vojevodiste
Apriņķis	Pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības	1242
Platība
- Kopējā	292,82 km²
Augstums vjl	111 m
Iedzīvotāji (2007)
- kopā	632 561
- blīvums	2 160,2/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
- Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa: http://www.wroclaw.pl/

Vroclava (poļu: Wrocław, vācu: Breslau) ir pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistes centrs Odras upes krastos. Vēsturiski pazīstama arī pēc vācu nosaukuma — Breslava (Breslau). Sens tirdzniecības centrs. Silēzijas vēsturiskā galvaspilsēta. Bijusī Hanzas pilsēta. Līdz Otrajam pasaules karam ievērojams vācu kultūras un zinātnes centrs. Otrā pasaules kara laikā stipri nopostīta, jo 1945.gadā pilsētā notika sīvas kaujas. No 14.gadsimta līdz 1945.gadam vairākums Vroclavas iedzīvotāju bija vācieši, kuri pēc 2. pasaules kara, pamatojoties uz Jaltas un Potsdamas konferences lēmumiem, tika padzīti no pilsētas. Pēc kara vecpilsēta daļēji atjaunota. Pilsētā atrofdas Bombardier Transportation dzelzceļa sastāvu rūpnīca.

Vēsture

Pilsētas vārds (Vratislavia) rakstos pirmoreiz minēts 10. gadsimtā. To nodibinājis Bohēmijas karalis Vratislavs I. X gadsimta deviņdesmitajos gados pilsētu sagrāba Polijas karalis Meško I. Kopš 1138. gada — Silēzijas galvaspilsēta. 1241. gadā pilsētai uzbruka mongoļi, iedzīvotāji evakuējās, bet pils izturēja aplenkumu. 1262. gadā Vroclavai piešķīra Magdeburgas tiesības. No 1335. gada ietilpa Bohēmijā, bet no 1526. gada — Habsburgu impērijā. 1702. gadā imperators Leopolds I Breslavā nodibināja universitāti.

18. gadsimtā Austrijas mantojuma kara rezultātā Vroclavu anektēja Prūsija. 1744. gadā Frīdrihs Lielais ierobežoja ebreju skaitu pilsēta, ieviesdams "aizsargāto" ebreju jēdzienu. Septiņgadu kara laikā 1757. gadā pie pilsētas notika Breslavas kauja. Vroclavu var uzskatīt par Dzelzs Krusta ordeņa rašanās vietu, jo 1813. gada 10. martā šeit notika pirmā apbalvošana. Kopš 1871. gada — Vācijas impērijā. 19. gadsimta beigās Vroclava bija liels tekstilrūpniecības centrs. 1927. gadā Breslavā tika dibināta Kosmisko lidojumu biedrība.

1945. gadā Vroclava tika pasludināta par cietoksni, daļu iedzīvotāju evakuēja, kauja par Vroclavu ilga trīs mēnešus. No 1946. gada atlikušos vācu iedzīvotājus deportēja uz Vāciju, bet pilsētā izmitināja iedzīvotājus no Polijas austrumu apgabaliem, kurus bija anektējusi PSRS.

Ievērojamas vietas

• Doma sala (Ostrów Tumski) - pilsētas vecākā daļa
• Vroclavas Tirgus laukums (Rynek we Wrocławiu) - vecpilsētas centrālais laukums
• Sv. Elizabetes baznīca (Bazylika św. Elżbiety Węgierskiej we Wrocławiu) - XIV gadsimts, gotika
• Sv. Marija Magdalēnas baznīca (Katedra św. Marii Magdaleny we Wrocławiu) - XIII gadsimts, gotika
• Simtgades zāle (Hala Stulecia/Jahrhunderthalle) - 1913. gadā celta sporta zāle, UNESCO Pasaules mantojuma objekts
• Vroclavas strūklaka (Wrocławska Fontanna) - multimediāla strūklaka
• Ščitņicku parks (Park Szczytnicki)
• Vroclavas universitāte (Uniwersytet Wrocławski) - universitāti beiguši 8 Nobela prēmijas laureāti
• Vroclavas ūdenstornis (Wieża ciśnień przy alei Wiśniowej we Wrocławiu)
• Vroclavas pils (Pałac królewski we Wrocławiu)

Vroclavā (Breslavā) dzimuši

• Angeluss Silēziuss (Angelus Silesius, 1624 - 1677) - vācu dzejnieks
• Ādolfs Andersens (Adolf Anderssen, 1818 - 1879) - vācu šahists
• Frīdrihs Bergiuss (Friedrich Bergius, 1884 - 1949) - vācu ķīmiķis
• Dītrihs Bonhēfers (Dietrich Bonhoeffer, 1906 - 1945) - vācu teologs
• Makss Borns (Max Born, 1882 - 1970) - vācu fiziķis
• Norberts Eliass (Norbert Elias, 1897 - 1990) - vācu sociologs
• Fricis Hābers (Fritz Haber, 1868 - 1934) - vācu ķīmiķis
• Fēlikss Hausdorfs (Felix Hausdorff, 1868 - 1942) - vācu matemātiķis
• Ernsts Kasīrers (Ernst Cassirer, 1874 - 1945) - vācu filozofs
• Oto Klemperers (Otto Klemperer, 1885 - 1973) - vācu diriģents
• Ferdinands Lasalls (Ferdinand Lassalle, 1825 - 1864) - vācu politiķis
• Ādolfs Mencels (Adolph Menzel, 1815 - 1905) - vācu mākslinieks
• Manfrēds fon Rihthofens (Manfred von Richthofen, 1892 - 1918) - kara aviācijas pilots
• Frīdrihs Šleiermahers (Friedrich Daniel Ernst Schleiermacher, 1768 - 1834) - vācu filosofs
• Edīte Šteina (Edith Stein, 1891 - 1942) - vācu filozofe, katoļu svētā
• Zīgberts Tarrašs (Siegbert Tarrasch, 1862 – 1934) - vācu šahists
• Reinhards Zeltens (Reinhard Selten, 1930 - ) - vācu ekonomists
• Ervīns fon Viclēbens (Erwin von Witzleben, 1881 - 1944) - vācu karavīrs
• Kristiāns Volfs (Christian Wolff, 1679 - 1754) - vācu filozofs