Potsdamas konference

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Etlijs, Trūmens un Staļins Potsdamas konferencē

Potsdamas konference notika 1945. gadā no 17. jūlija līdz 2. augustam Potsdamā, Vācijā (netālu no Berlīnes). Konferences dalībvalstis bija Padomju Savienība, Amerikas Savienotās Valstis un Lielbritānija - spēcīgākās un lielākās Otrā pasaules kara Sabiedroto valstis, kas sakāva Ass valstis. Postdamas konferencē Sabiedroto valstis pārstāvēja attiecīgo valstu vadītāji - VK(b)P pirmais sekretārs Josifs Staļins, ASV prezidents Harijs Trūmens un Lielbritānijas premjerministrs Klements Etlijs.

Šī bija pēdējā no trim Otrā pasaules kara konferencēm, kurās tikās "lielais trijnieks", 1943. gada novembrī-decembrī bija notikusi Teherānas konference, bet 1944. gada februārī — Jaltas konference. Konferences mērķis bija izlemt, kā pārvaldīt sakauto nacistisko Vāciju. Tāpat konferences mērķi bija pēckara politiskās sistēmas izveidošana un miera līguma jautājumu apspriešana. Baltijas valstu okupācijas jautājums Potsdamas konferencē tieši netika apspriests, tomēr ASV puse atteicās pakļauties PSRS prasībām uzskatīt visus baltiešu bēgļus Vācijā kā padomju pilsoņus.[1] Savukārt Apvienotās Karalistes politiķi PSRS teritoriālās pretenzijas Baltijas reģionā uztvēra kā vēlmi iegūt kolonijas.[2]

Konferences rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Visu Vācijas aneksēto teritoriju atjaunošana, kuras tika anektētas pēc 1937. gada, Austrijas atdalīšana no Vācijas.
  • Vācijas un Austrijas (atsevišķi arī Berlīnes un Vīnes) sadalīšana četrās (ASV, Lielbritānijas, PSRS un Francijas) okupācijas zonās.
  • Polijas un Vācijas robežu noteikšana (Oderas-Neises līnija).
  • Ārpus Vācijas dzīvojušo vāciešu deportācija uz Vāciju.
  • Vienošanās par reparāciju maksājumiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. R. Schnorf. THE BALTIC STATES IN U.S.-SOVIET RELATIONS. The Years of Doubt, 1943-1946 Lituanus, Volume 12, No.4 - Winter 1966
  2. Winston Churchill: "But in spite of the heavy losses we have suffered, we have made no territorial claims — no Königsberg, no Baltic states, nothing. We therefore approach the question of colonies with complete rectitude." no James F. Byrnes. Speaking Frankly. New York: Harper and Brothers, 1947, p. 76.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]