Zeļķi
| Zeļķi | |
|---|---|
| Skrajciems | |
  Zeļķi | |
| Koordinātas: 56°31′56″N 25°46′03″E / 56.53222°N 25.76750°EKoordinātas: 56°31′56″N 25°46′03″E / 56.53222°N 25.76750°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Jēkabpils novads |
| Pagasts | Krustpils pagasts |
| Zeļķu-muiza | 1885 (rakstos) |
| Iedzīvotāji (2009) | |
| • kopā | 33 |
| Pasta nodaļa | LV-5204 Zeļķi |
Zeļķi (kļūdaini Zeltiņi) ir skrajciems Krustpils pagasta dienvidrietumu daļā, Daugavas labajā krastā no Dzeņiem līdz Jelgavas—Krustpils dzelzceļa Zeļķu tilta pār Daugavu.
Ciems izveidojies no bijušās Zeļķu muižas. Zeļķi kā skrajciems sācis veidoties pirms Pirmā pasaules kara, sadalot bijušās muižas zemes, bet pilnībā izveidojies Latvijas pirmās agrārās reformas laikā. Sākotnēji ciems saglabājis nosaukumu Zeļķu muiža. Neskatoties uz to, ka ciems atrodas Daugavas plūdu apdraudētā teritorijā, visas mājas, izņemot trīs, ir saglabājušās. Muižas ēkas drupās mūsdienās izveidota brīvdabas sarīkojumu vieta.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmo reizi Zeļķi kā muiža rakstos minēti 1885. gadā.[2] Pēc tautas skaitīšanas datiem 1897. gadā Zeļķu foļvarkā bijušas trīs dzīvojamās ēkas, no kurām vienā dzīvojis rentnieks ar ģimeni un kalpiem — kopumā 14 ļaudis, bet pārējās divās mājās dzīvoja vagars, gans un 11 muižas strādnieku ģimenes. Kopējais iedzīvotāju skaits bijis 64 cilvēki. 1906. gadā muižai zemes platība bijusi 414 desetīnas, viena sēta ar 23 cilvēkiem pārvaldnieka mājā, divas kalpu mājas šajā gadā netika datos ietvertas. 1909. gadā muižas zeme tika uzmērīta. 1935. gada tautas skaitīšana parāda, ka bijusi viena vecsaimniecība un 15 jaunsaimniecības, kuru katras vidējā zemes platība bijusi 23—27 ha. 1943. gadā Zeļķos bijušas 16 mājas ar 73 cilvēkiem. Padomju varas gadu sākumā Ozolu mājās atradās kopsaimniecības "Brīvā Daugava" kantoris un feldšeru punkts. 1984. gadā bijušas 18 saimniecības ar 39 iedzīvotājiem.
2009. gadā Zeļķos dzīvojuši 33 iedzīvotāji[1] un bija 14 mājas: Braunsala, Imantas, Kairiši, Krasta Zeļķi, Laimdotas, Laumiņas, Liepziedi, Pelēči, Valteri, Veczeļķi, Zeļķīši, Zeļķu Rijnieki, Zeļķi 3 un Zeļķi 4.[3]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 www.vietvardi.lgia.gov.lv
- ↑ Dreimanis P. "Krustpils vietvārdi". Rīga: Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas 3. rakstu krājums, 1885. 47.lpp.
- ↑ Avotiņa Ruta. Krustpils pagasts. Rīga, 2012. 256.-261.lpp.
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |